ES samita priekšvakarā nav vienprātības par bloka prezidentu

Lēmums tiks pieņemts kvalificēta vairākuma balsojumā, un nevienai valstij nebūs veto tiesību.

Šo divu posteņu izveidošanu paredz Lisabonas līgums - jaunais dokuments, kurā izklāstīti paplašinātās Eiropas Savienības varas institūtu funkcionēšanas principi. Augsto amatu kandidātu sarakstā figurē līdz pat 20 uzvārdiem. Taču līdz šim starp ES dalībvalstīm nav vienprātības attiecībā uz pretendentiem.

Novērotāji par favorītu ES prezidenta amatam uzskata 62 gadus veco Beļģijas premjerministru Hermanu Van Rompeju. Viņš pats jau paudis gatavību ieņemt šo posteni, ja ES līderi pieņems šādu "kompromisa lēmumu".

Starp kandidātiem ir arī pašreizējie Luksemburgas un Nīderlandes valdības vadītāji Žans-Klods Junkers un Jans Peters Balkenende, bijušie Somijas, Beļģijas un Spānijas premjerministri Pāvo Liponens, Gijs Verhofstats un Felipe Gonsaless, kā arī bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone.

Kā iespējamā kompromisa figūra nozīmīgajā balsojumā minēta arī "Austrumu dzelzs lēdija" - Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Neformāli no dažu valstu puses izskanēja atbalsts viņas kandidatūrai. Tika uzskatīts, ka viennozīmīgu atbalstu paudīs arī Baltijas valstis. Taču nesen par vēlmi ieņemt ES prezidenta krēslu paziņojis arī pašreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess, kurš iepriekš strādājis par Eiropas Parlamenta deputātu.

Par galveno pretendentu augstajam amatam līdz šim bieži pieminēts bijušais ietekmīgais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, taču viņa izredzes mazinājušās, jo izskanēja viedokļi, ka Eiropas Savienība pasaulē būtu jāpastāv cilvēkam no tādas dalībvalsts, kas ietilpst eirozonā un Šengenas zonā, kā arī pielieto ES Pamattiesību hartu. Lielbritānija nevienam no šiem kritējiem neatbilst.

Savukārt par ticamāko jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāja kandidātu (pēc britu ārlietu ministra Deivida Milibenda atteikumu pretendēt uz šo amatu) min bijušo Itālijas premjerministru Masimo Dalemu, bet par viņa galveno sāncensi - Spānijas ārlietu ministru Migelu Anhelu Moratinosu.

Aizkulišu sarunas par iespējamiem augsto amatu kandidātiem aktivizējušās pēc tam, kad 2. novembrī Čehija - pēdējā no ES dalībvalstīm - ratificējusi Lisabonas līgumu, kas stāsies spēkā jau šī gada 1. decembrī.