Skudra sacīja, ka no topošās valdības deklarācijas melnraksta izriet, ka jautājums par valdības sastāvu ir atklāts, jo var būt varianti par koalīciju - "trijnieka variants", bet var būt arī citi varianti. "Es teiktu, ka tā ir valdības programma, kura ir jāuztver kā signāls, proti, kas ir Kučinska valdības prioritātes. Visticamāk, Kučinskis nelolo lielas cerības, ka viņu atbalstīs "Vienotība", ja spriežam tikai pēc deklarācijas teksta," pauda Skudra.

Viņš gan piebilda, ka pretējā gadījumā būtu jāpieļauj, ka šis projekts nav uzskatāms par nopietnu.

Eksperts norādīja, ka, runājot par iekšpolitiku, nekas nav teikts par Latvijas līdzdalību eirozonā, kā arī nekas nav teikts par to, ka Latvijai būtu kādi mērķi attiecībā uz to, kādi procesi - politiskie, ekonomiskie, piemēram, digitālais tirgus - notiek Eiropas Savienībā (ES). "ES ir pieminēta garāmejot, bet ne saistībā ar ES kā organizāciju, kura ekonomiski integrējas Latvijas politikā - par to te nekas nav teikts," komentēja Skudra.

Pēc viņa domām, pozitīvi gan ir tas, ka ir atreferēta līdzdalība NATO un ko Latvija darīs, lai stiprinātu savu drošību, tostarp kontekstā ar NATO. Tomēr Skudra uzsvēra, ka šajā deklarācijas tekstā nav nekas teikts par ārpolitiku, kas, iespējams, ir arī norāde ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V). "Protams, NATO attiecas uz ārpolitiku, bet, kas attiecas uz sadaļu par valsts drošību un nacionālo identitāti, tad valsts drošība te vērtēta tikai NATO kontekstā un arī bēgļi ir atsevišķā punktā, kas atbilst Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nostājai," secināja eksperts.

Tāpat Skudra komentēja, ka šajā tekstā neparādās vārds "demokrātija" un "demokrātiska sabiedrība", kas, pēc viņa domām, ir zīmīgi, jo iepriekš Kučinskis izteicies par demokrātiju, bet valdības deklarācijas projektā tas neparādoties.

Kā ziņots, topošās valdības deklarācijas izveidošanu plānots pabeigt nedēļas laikā - līdz 29. janvārim, žurnālistiem pēc dokumenta veidošanas vienas darba grupas sanāksmes norādīja VL-TB/LNNK politiķis Einārs Cilinskis un "Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens.

Ar Kučinska un ZZS piedāvāto deklarācijas uzmetumu partneriem esot bijusi iespēja iepazīties kopš ceturtdienas, un plānots, ka līdz pirmdienai, 25. janvāra vakaram, "Vienotība" un nacionālā apvienība iesūtīs savus priekšlikumus. Nākamā deklarācijas veidošanas sēde paredzēta trešdien, 27. janvārī. No politiķu izteikumiem izriet, ka pagaidām deklarācijas veidošana norit pietiekami raiti un kādas lielas domstarpības sarunās nav iezīmējušās.

Piektdien noslēgusies darba grupas sēde, kurā skatīti tautsaimniecības un izglītības jautājumi, un strādāt turpina darba grupa par drošības un vairāku citu jomu jautājumiem.

Kā ziņots, nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvājis premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

"Vienotība" un ZZS arī 21. janvārī oficiālās tikšanās laikā vēl nevienojās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā.