Krievija varētu censties uzturēt Ukrainā tā saucamo iesaldēto konfliktu, šādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) valdes loceklis un izpilddirektors Andis Kudors.
Komentējot pašreizējo notikumu attīstību Ukrainā, Kudors atgādināja, ka viens no sarunu elementiem Minskā bija robežu slēgšanas elementi starp Ukrainu un Krieviju, kas palīdzētu pabeigt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko iesākto - separātistu savaldīšanu.
"Pēdējos mēnešos separātistu savaldīšana deva labus rezultātus, Ukrainas armijai atbrīvojot vienu vietu pēc otras. Tas jau bija redzams, ka Krievija ir pastiprinājusi palīdzību gan ar ieroču piegādi, gan ar cilvēku iesūtīšanu, ieskaitot brīvprātīgos un regulārās armijas. Ja robeža būtu slēgta jau pirms kādiem trim mēnešiem, mēs, visticamāk, redzētu šīs operācijas noslēgumu," uzskata Kudors.
Viņš gan norādīja, ka Ukrainas armijas karadarbība neesot ļoti efektīva, salīdzinot ar Krievijas armiju, turklāt Krievija nemaz nevēloties mieru reģionā, kas ļautu Ukrainai turpināt tuvināties Rietumiem.
"Viņiem vajadzēja saasināt situāciju, lai kavētu Ukrainas attīstību. Ja Krievijai ļaus rīkoties, konflikts ieilgs, līdz Krievijas valdošais režīms beigs pastāvēt. Pašlaik ir nozīmīga robežu slēgšana un operācijas pabeigšana. Tā būtu īstā palīdzība Ukrainai - palīdzēt Ukrainai slēgt šīs robežas. Kādas vēl sarunas?" retoriski vaicāja Kudors, piebilstot, ka Krievija ir agresors, kura izvirzītie noteikumi ir nelabvēlīgi Ukrainai.
Vaicāts, kā Eiropas Savienības (ES) valstis varētu palīdzēt situācijas risināšanā, Kudors skaidroja, ka Rietumvalstīm ir "jāspiež uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu", jo viņš un viņa līdzgaitnieki saprotot tikai spēka valodu, bet sarunas tikai maskējot īstos mērķus.
"Par militāru palīdzību Ukrainai var spriest ANO Drošības padome, bet tur Krievijai ir veto tiesības. Vairāk ir jādomā par divpusējo palīdzību. ES varētu ieviest jaunas sankcijas, taču tām būs jābūt ļoti konkrētām. Ir iespējams Krieviju piespiest ar ekonomiskajām sankcijām. Eiropa neaizies bojā, bet Krievijas budžets gan ātri uzkārsies. Tādā gadījumā mums būs jābūt gataviem ciest," sacīja Kudors.
"Ir jānoslēdz robežas, jāarestē separātisti un tie bandīti, kas tur karo. Krievijas karavīri jāaizsūta atpakaļ uz Krieviju. Kā līdz tam tik, tas jau ir cits jautājums. Šis ir īstais risinājums. Visi pārējie ir labvēlīgi Krievijas klātbūtnes turpināšanai."
"Jānorāda, ka ir noticis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilna apjoma iebrukums Ukrainas teritorijā. Tas notiek vairākos virzienos. Un šodien ar savām darbībām Krievijas ģenerālštābs cenšas sašķelt pretterorisma operācijas karavīru spēkus, lai Donbasā pakļautu savai kontrolei apdzīvotas vietas," sacīja amatpersona.
Ukrainas austrumos Doņeckas apgabala Novoazovskas pilsētu ieņēmis Krievijas karaspēks, trešdien vakarā Ukrainas Piektā kanāla ēterā paziņoja Ukrainas armijas bataljona "Dņepra-1" 5.īpašās rotas "Doņecka" komandieris Volodimirs Šilovs.
Arī laikraksta "The New York Times" korespondents Novoazovskā Endrū Kreimers ziņo, ka Ukrainā iebrucis Krievijas karaspēks.
Neizturot Krievijas tanku, artilērijas un kājnieku spiedienu, Ukrainas karavīri otrdien bijuši spiesti Novoazovsku pamest, vēsta izdevums.
