Vaicāts, ar ko skaidrojams kancleres teiktais par Vācijas gatavību stiprināt Baltijas aizsardzību, tajā pašā laikā noraidot ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanas iespējamību, Kudors izteica pieļāvumu, ka Merkele pašlaik izjūt lielu spiedienu.
"Vācija ir tā valsts, kas visvairāk spēj ietekmēt to, kas notiek ES kopējā ārpolitikā austrumu virzienā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Vācija ar Krieviju mēģina īstenot līdzsvarotu politiku. Kā globālo spēlētāju Vāciju var saprast. Protams, arī viņu pašu savstarpējai atkarībai ar Krieviju ir būtiska loma, jo ir spiediens no uzņēmējiem par to, ka vajadzētu kaut ko normalizēt [attiecībās] ar Krieviju, atstāt atvērtās durvis [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam, taču, no otras puses, ir novērojams arī pilsoniskās sabiedrības spiediens," sacīja Kudors, atzīstot, ka nemaz necerēja, ka Vācija būs flagmanis militārās drošības jautājumos.
"Tas, ka kanclere vispār izteica vēstījumu, ka Vācija vajadzības gadījumā ir gatava palīdzēt, arī militārajā jomā, jau ir daudz," piebilda Kudors.
Pētnieks gan neuzskata, ka Merkeles vizītes laikā tika parakstītas konkrētas vienošanās, par kurām vēl netiek runāts, taču neizslēdza iespējamību, ka tika arī diskutēts par vairākām iepriekš neizziņotām tēmām, tostarp ES augsto amatu sadali.
"Latvija simboliski krīzes periodā, īstenojot taupības pasākumus, kļuva par Vācijas sabiedroto. [Eiropas parlamenta deputāts Valdis] Dombrovskis (V) arī ir tādā Merkeles pozitīvajā sarakstā, to nevajag aizmirst. Lielajām valstīm vajadzīgi savas ārpolitikas leģitimizētāji, mazās valstis, tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka tikšanās laikā notika aizkulišu sarunas par amatu sadali Briselē," pieļāva Kudors, piebilstot, ka šis temats bija tikai viens no nedaudzajiem diskusiju tematiem, taču to nevajadzētu uzskatīt par vizītes galveno iemeslu.
"Tas, ka norisinās diplomātiskas sarunas, kuras iepriekš neizziņo, ir normāls process. Galvenais, ka nenotiek nelabvēlīgas sarunas, taču par to mums nekāda satraukuma nav."
Jau vēstīts, ka pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) Merkele sacīja, ka Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt.
Tāpat Merkele pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējā Baltijas reģiona iedzīvotāji ir nobažījušies par drošības situāciju saistībā ar Krievijas aktivitātēm Ukrainā. "Mums jārada visi priekšnoteikumi, lai tajā gadījumā, ja Latvijai būs nepieciešams NATO partneru atbalsts, varētu ātri reaģēt," teica Merkele.
Vācijas politiķe uzsvēra, ka NATO līguma 5.pants par sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm, nav tikai vārdi, bet sekos reāla rīcība. Tāpēc pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt. "5.pants nav teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir jāīsteno, mums ir jāgatavojas uz to," uzsvēra Vācijas kanclere.
Arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam Vācijas kanclere apliecinājusi, ka NATO līguma 5.pants joprojām ir spēkā un Vācija palīdzēs Latvijai vairākās jomās, tostarp militārās infrastruktūras izveidē.
Savukārt uz jautājumu, vai kanclere apliecinājusi tiešu Vācijas militāro klātbūtni Baltijas valstīs, prezidents norādīja, ka tas ir komplekss jautājums, kas vēl tiks apspriests NATO samita laikā.
"Vācija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežas," sacīja prezidents.
