Komentējot Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK iniciatīvu par Satversmes izmaiņām, nosakot tajā vairākus negrozāmus pantus, kas attiektos uz "valstiskuma pamatelementiem", Kūtris atzina, ka vairāku valstu konstitūcijā tādi panti ir, taču tie galvenokārt attiecas uz valsts iekārtu. Proti, ja konstitūcijā noteikts, ka kāda valsts ir demokrātiska un neatkarīga, to var mainīt tikai revolūcijas ceļā, skaidroja Kūtris.
Savukārt valsts valodas nostiprināšanu konstitūcijā Kūtris esot atradis divās valstīs – "Bahreinā, kur blakus šariata normām ierakstīta arī arābu valoda kā valsts valoda, un ja nemaldos, Ēģiptē".
ST priekšsēdētājs sarunas laikā vairakkārt pauda viedokli, ka šobrīd konstitūcijā paredzētā procedūra panta par valsts valodu grozīšanai nozīmē, ka "Satversmē šai normai aizsardzība ir pietiekami augstā līmenī". Viņš norādīja, ka par šī panta grozīšanu referendumā jānobalso vairāk nekā pusei balsstiesīgo iedzīvotāju, tāpēc šāds iznākums ir "diezgan teorētisks", jo vēlētāju aktivitāte Latvijā parasti nav ļoti liela.
Kūtris arī norādīja, ka tikpat ātri kā izstrādāt un pieņemt VL-TB/LNNK piedāvātos grozījumus var radīt arī jaunu konstitūciju, kas arī notiek tādā pašā procesā – nobalsojot par to vairāk nekā pusei balsstiesīgo pilsoņu.
"Lai gan tēma ir pietiekami nopietna, man liekas, ka tā ir dažu politisko spēku puiciska ķīvēšanās – jūs maijā šitā, tad mēs tagad tā," personīgo viedokli pauda Kūtris, kura ieskatā atsevišķi politiķi mēģina saasināt vienu jautājumu, kas nav no aktuālākajiem.
ST priekšsēdētājs norādīja, ka Satversmē latviešu valoda ir pietiekami nostiprināta, bet, ja ir vēlme to nostiprināt ikdienā, izpildvarai būtu jāseko valodas lietošanai un tam, lai iedzīvotāji varētu to brīvi izmantot. "Papildu nostiprinājums Satversmē nemainīs sadzīvisko valodas lietošanu," uzskata Kūtris.
"Tas ir normāls, demokrātisks process valstī, ka ir iespēja vākt parakstus arī par grūti grozāmiem pantiem, bet citi var aģitēt pret to," sacīja Kūtris. Viņš gan piebilda, ka jebkura aģitācija tomēr informē par parakstu vākšanu un varbūt kāds, izdzirdot aģitāciju pret, uzzina par to un aiziet tajā piedalīties.
Kūtris norādīja, ka Latvijas Satversme ir pietiekami lakoniski uzrakstīta, tāpēc viņš piesardzīgi vērtē jebkādus mēģinājumus to grozīt. Vaicāts, vai Satversmē nepieciešamas noteikt aizklātos balsojumus Saeimā, Kūtris atzina, ka Saeimā tādiem būtu jābūt ļoti maz balsojumiem un Valts prezidentu parlaments varētu vēlēt atklāti. ST priekšsēdētājs arī atzina, ka Latvijā varētu būt arī tautas vēlēts prezidents.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK piedāvātie konstitūcijas grozījumi paredz Satversmes 77.pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.
Kā skaidroja deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), šos grozījumus koalīcijas partiju padome varētu apspriest pirmdien, 21.novembrī. Pēc viņa teiktā, par šiem grozījumiem būtu jārīko tautas nobalsošana un tie stātos spēkā, ja referendumā tam atbalstu paustu vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā 750 000 cilvēku.
Lai nonāktu līdz šādam referendumam, pastāv divas iespējas. Viena no tām ir, ja par šiem grozījumiem nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu, bet otra - ja notiek parakstu vākšana referenduma rīkošanai, skaidroja nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks.
Rasnačs norādīja, ka šo grozījumu mērķis ir panākt stabilitāti nākotnē, izvairīties no sabiedrības šķelšanas un budžeta līdzekļu liekas tērēšanas, vācot parakstus un rīkojot referendumus par nepieņemamām lietām.
VL-TB/LNNK politiķis arī skaidroja, ka šādas normas valstu konstitūcijās neesot nekas jauns un neparasts. Dažādu lietu negrozāmība iekļauta Vācijas, Francijas, Grieķijas, Turcijas un citu valstu konstitūcijās.
Piemēram, demokrātiskā iekārta kā negrozāma norma ir noteikta Vācijas, Turcijas, Čehijas un citu valstu konstitūcijās; republikāniskā pārvaldes forma - Vācijas, Francijas, Itālijas, Turcijas, Brazīlijas u.c. konstitūcijās; valsts teritoriālā nedalāmība - Francijas, Turcijas un citās konstitūcijās; valsts valoda - Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijās; valsts karogs - Turcijas konstitūcijā.
VL-TB/LNNK politiķi norādīja, ka notiekošā parakstu vākšana par to, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, ir radījusi ilgi nepieredzētu starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā. Parakstiem tiekot savāktiem un notiekot referendumam par šo jautājumu, šī spriedze tikai palielināsies. Lai gan var prognozēt, ka referendumā nepieciešamais balsu skaits netiks savākts, tomēr viss process būs nodarījis milzīgu ļaunumu Latvijas sabiedrības saliedētībai, norāda nacionālā apvienība.
VL-TB/LNNK piedāvāto grozījumu pieņemšana novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē un ilgtermiņā veicinātu stabilitāti un mieru Latvijas sabiedrībā, kas ir priekšnoteikums arī sekmīgai valsts attīstībai, uzsvēra nacionālās apvienības pārstāvji.
"Tā ir absurda situācija, ka iespējams vākt parakstus par pilnīgi nepieņemamām lietām," uzsvēra deputāte Ināra Mūrniece.
VL-TB/LNNK politiķi noliedza, ka šis ierosinājums ir kā pretreakcija parakstu vākšanai par krievu valodu kā otro valsts valodu, un uzsvēra, ka par šo lietu domāts jau sen un tas ir apspriests ar konstitucionālajiem ekspertiem.
"Nevienam jau nevarēja ienākt prātā, ka kāds uzbruks Latvijas valsts pamatiem un iedomāsies to darīt 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas," teica Rasnačs, skaidrojot, kādēļ šī tēma nav aktualizēta agrāk.