Advokāts portālam "Delfi" pastāstīja, ka lūdzis policiju izvērtēt atbildīgo personu rīcību, pieļaujot, ka lācis otru riezi izmūk no aploka, un arī to, cik pamatots bija lēmums nošaut dzīvnieku.

Vārpiņš uzvēra, ka ir sašutis par Sarkanajā grāmatā ierakstīta dzīvnieka nonāvēšanu, tāpēc vērsies ar iesniegumu pie Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka, pulkvežleitnanta Andreja Grišina. Advokāts arī izteica bažas, ka, iespējams, nav ievērots Dzīvnieku aizsardzības likums, kurš stingri nosaka, kā nebrīvē turami dzīvnieki.

Likums nosaka, ka dzīvnieku aizliegts nogalināt, taču tas neattiecas uz gadījumiem, ja dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību. Medijos izsaknējusī informācija par to, vai lācis tiešām kādu apdraudējis, ir pretrunīga.

Šobrīd policija vēl nav saņēmusi šādu iesniegumu, portālam "Delfi" sacīja Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis. Taču, ja tas tiks saņemts, policija to visticamāk pārsūtīs Vidzemes reģiona pārvaldei pēc teritoriālās piekritības.

Iepriekš Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins apgalvojis, ka lācis uzbrucis vienam no zvērkopjiem un, tikai pateicoties viņa veiklībai un izmanībai, Madei ticis vien dabas taku darbinieka uzsvārcis. Savukārt zvērkope Velga Vītola portālam "Delfi" pastāstīja, ka Made viņas lenkšanas laikā nav uzbrukusi zvērkopim, bet gan negaidīti pieskrējusi klāt brīdī, kad lācene vilināta ar cepumiem.

"Mēs abi nobijāmies un skrējām prom [..] Dzīvnieks ir dzīvnieks un, ja viņš ir pieradināts un nebaidās no cilvēkiem, tad tas ir vēl bīstamāks. Tomēr, ja lācene būtu gribējusi, tā būtu varējusi mūs vismaz piecreiz saplosīt. Un uzsvārci zvērkopis pats novilka," stāstīja Vītola.

Līgatnes domes vadītājs iepriekš arī izteicies, ka Made, esot brīvsolī, pamanījusies saplosīt suni kādās mājās un rosījusies pa mājlopu novietni krietni attālu no Līgatnes dabas takām. Savukārt Vītola norādīja, ka pēc viņai pieejamās informācijas, lācis suni neesot saplosījis, bet vien rotaļājies.

Vītola stācīja, ka viņa neatbalsta lēmumu nošaut Madi un brīdī, kad tas tika izlemts, viņa neesot bijusi klāt. Brīvību mīlošo Madi varēja sagūstīt, ar speciālu pistoli dzīvniekam iešaujot iemidzinošas zāles. Igaunijas zoodārzs aizdevis šādu pistoli, taču tās darbības rādiuss bija pārāk neliels. "Nevarējām pieiet tik tuvu klāt, lācene baidījās un aizlaidās," stāstīja Vītola.

Pēc viņas sacītā, igauņu kolēģiem esot arī ierocis, kas miegazāles šaujot tālāk, taču tas, kāpēc Tallinas Zoodārzam jau sākotnēji netika lūgta šī pistole, nav skaidrs. "Nezinu, kurā brīdī uzzinājām par to otru, tālāko ieroci," teica zvērkope, atzīstot, ka speciālistiem Latvijā nebrīvē turētu dzīvnieku izbēgšanas situācijās nav nedz nepieciešamā aprīkojuma, nedz pieredzes zvēru ievilināšanai atpakaļ iežogojumā.

Vītola gan noteica, ka pēc notikušā ar Madi nevajag rīkot "linča tiesu", bet gan mācīties no savām kļūdām, piemēram, nodrošinot nebrīvē turētajiem lāčiem atbilstošus voljērus, lai dzīvnieki no tiem nevarētu izkļūt.

Vītola sacīja, ka Made, nonākot brīvībā, bija sabijusies, bet kopumā viņa nebija agresīvs dzīvnieks un viņai patika dzīvot brīvībā. Zvērkope gan iebilst pret izskanējušo ideju Madi izbāzt un viņas izbāzni izvietot Līgatnes dabas takās. "Es to uztveru kā ņirgāšanos, labāk lāci nobērēt," viņa sacīja.

Jau ziņots, ka Līgatnes dabas taku lācene Made svētdien vakarā jau otro reizi gada laikā izkļuva no iežogojuma, izrokoties tam pa apakšu. Dzīvnieka pievilināšanai atkal tika izlikti kārumi, jo tieši ar pārtiku lācene tika atvilināta atpakaļ arī pērnā gada augustā. Pērn lācenes pēdas izdevās sadzīt nākamās dienas vakarā, kad viņa tika pamanīta pie kādas privātmājas, kur mielojās ar āboliem. Lācenei tika iešauta miegazāļu deva, bet tas nelīdzēja un dzīvnieks neaizmiga. Lāci atpakaļ uz voljeru izdevās atvilināt zvērkopei Velgai Vītolai, liekot lietā kārumus.

Šoreiz lāceni Madi atrada otrdien pēcpusdienā kādas privātmājas pagalmāun mēģināja pielabināt ar ēdienu, taču tas nav izdevies un lācene atkal devās mežā.

Pēc Mades meklēšanas pūliņiem otrdien tapis skaidrs - pielabināšanās un ieēdināšana nelīdzēs un lācene nedomā pakļauties un doties atpakaļ uz nožogojumu. Made devās atpakaļ mežā, taču tā kā lāceni nav bijis iespējams arī iemidzināt, savukārt viņas izturēšanās liecinājusi par nervozitāti, Līgatnes novada iedzīvotāju drošības dēļ pieņemts lēmums lāceni nošaut.