Lai stiprinātu diasporas sadarbību ar Latviju, ELA arī turpmāk plāno rīkot Eiropas Latviešu kongresu  (23)

Pēc viņas domām, pirmais Eiropas Latviešu kongress, kas norisinājās no 28. jūlija līdz 30. jūlijam, apliecināja, ka diaspora ir gatava ieguldīt Latvijā. Viņa norādīja, ka ELA guvusi atbalstu šādam formātam, un sadarbības platforma ar Latviju ir jāstiprina, tādēļ šāds kongress tiks rīkots atkārtoti. ELA arī centīsies panākt, ka pēc Ziemeļvalstu parauga tam tiek paredzētas arī skaidras pilnvaras Latvijas likumdošanas un valdības darbā.

"Ar kongresa laikā izstrādāto "Simtgades ceļa karti" vēlējāmies pateikt, ka jāmaina attiecību paradigma ar diasporu, proti, nav jārunā par nošķīrumu "mēs" un "jūs", bet ir daudz praktisku lietu, ko visi var darīt kopīgi, piemēram, ekonomikas jomā un latviskās kultūrtelpas stiprināšanā. Ceļa kartē ietverti pieturas punkti tālākajam darbam un redzējums par to, kā Latvijas valsts var attīstīties, lai mēs ar to varētu patiesi lepoties," skaidroja Pinto.

Viņa uzsvēra, ka kongress apvienībai uzticējis sekot pieturas punktu un apņemšanos izpildei, un to ELA arī rūpīgi darīs.

"Otra lieta, ko vēlējāmies pateikt ar šo ceļa karti ir, ka diaspora var būt pozitīvs pārmaiņu spēks ekonomikas izrāviena veicināšanai, un vēlējāmies piedāvāt risinājumus, ko Latvija var darīt, lai efektīvāk notiktu zināšanu pārnese. Kongress, piemēram, runāja, ka nepieciešams atvieglot starptautiskas kvalifikācijas un pieredzes pārnesi uz Latviju, īpaši reglamentēto profesiju sertifikācijas jomā," skaidroja Pinto.

Viņasprāt, ļaujot Latvijas pensionāriem, atgriežoties no ārvalstīm, paturēt savu ārvalstīs nopelnīto neapliekamo minimumu, tiktu veicināta ne tikai šo cilvēku atgriešanās, bet arī gūts konkrēti aplēsts pienesums Latvijas budžetam, kas sniegtos līdz pat 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Šis jautājums arī bijis viens no tiem, kas apspriests kongresa laikā, piebilda Pinto.

Lai "iedzīvinātu" ceļa kartes nodomus dzīvē, tuvākās nedēļas laikā ir paredzēti divi soļi, no kuriem viens paredz iesniegt vērtējumu Latvijas Nacionālajā attīstības plānā vidustermiņa pārvērtējumam, bet otrs - iesniegt redzējumu Kultūras ministrijā, kuras pārraudzībā notiek jauno nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādņu izstrāde. Savukārt septembrī plānotas tikšanās ar iesaistītajām ministrijām, NVO un citiem.

"Tikšanos laikā tiks noteikts konkrēts darba plāns, tā termiņi un atbildīgās puses, lai varētu ietvertās idejas virzīt uz priekšu. Sasaistē ar kongresu vēlamies izveidot arī pastāvīgu sadarbības platformu diasporas nozaru profesionāļu un zinātnieku zināšanu pārnesei uz Latviju," piebilda Pinto.

Finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums, paredz Ārlietu ministrijas (ĀM) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panāktā vienošanos.