Otrdien plkst.5.29 Latvijā iestājies astronomiskais rudens, bet laika zīmju pētnieks savas prognozes izsaka, vadoties pēc dažādām pazīmēm konkrētos datumos un pēc dzīvnieku, putnu un koku izturēšanās.
Piemēram, skudras šogad veidoja augstus pūžņus un bezdelīgas agri pazuda. Pīlādži sārtojas un lapas dzeltē nevis zeltainā, bet rūsganā nokrāsā. Kad rudens bija sausāks, tad kokiem lapas bija zeltainākas. Tas Bukšam ļauj apgalvot, ka daudzas zīmes liecina – rudens varētu būt mitrs un nokrišņiem bagātīgāks nekā ierasts, bet nokrišņi lielākoties gaidāmi oktobrī un novembrī.
Oktobrī varētu būt mitrs un vējains laiks, bet novembra beigās Austrumlatvijā iestāsies ziemai raksturīgāks laiks.
Par vēlīno sēņu rudens ražu viņš izsakās piesardzīgi. Daba tā izspēlējoties – ja ir spontāns, ražīgs sēņu laiks, gluži kā paisums, tad sekos bēgums. "Daba deva iespēju piepildīt grozus un noskaņoties citam ritmam," laikrakstam saka laika zīmju vērotājs.
Viņš pēta bērziņus un redz, ka pagājušogad lapu bija krietnāk, bet pašlaik – tikai galotnē aizķērušās. Tas nozīmē, ka ziema atsoļos jau novembra beigās un salnas var apkost arī rudens sēņu ražu. Kaismīgākie bekotāji var cerēt uz alksnenēm, tām pirmais sals pārāk nekaitējot.
