Laikraksta aptauja: lielākās atšķirības starp latviešiem un krieviem ir mediju patēriņā  (16)

Laikraksts raksta, ka noslēgusies Kultūras ministrijas (KM) izstrādātā Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana un tuvākajās dienās tiks publiskoti rezultāti. Pašreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) tās raksturo: "Nacionāla un demokrātiska valsts nozīmē saliedētību divos līmeņos - nacionālajā līmenī un pilsoniskajā," un piebilst, ka integrācijas pamats Latvijas valstī ir latviešu valoda. Sociologi par nepieciešamību pēc īpašas integrācijas programmas runā izvairīgi un norāda, ka nevar runāt par divkopienu telpu un segregāciju.

Lai rastu priekšstatu par to, cik un vai nošķirtas ir dažādās valodās runājošo kopienas, "Diena" pētīja ar tiešo interviju, kvantitatīvo datu aptaujas un dziļo interviju palīdzību. Par to, kādi ir Latvijā dzīvojošie, spriests arī laikrakstu "Diena" un "Čas" redakcijās.

Virtuālajā vidē latviski un krieviski runājošos vieno globalizācija - lielākā daļa izvēlas lietot "Facebook" un Twitter", daudzi satiekas pašmāju sociālajā tīklā "draugiem.lv". Pētījums rāda, ka kopīgais latviešiem un krieviem ir arī lielveikals "Rimi", Mežaparks, Līgo svētki, maestro Raimonds Pauls, "Lido", "Delfi" un hokejs.

Savukārt runājot par atšķirīgo, krievi vairāk izvēlas futbolu, bet latvieši – basketbolu. No svētkiem krievi vairāk iecienījuši Jaunā gada un 9. maija svinības, kamēr latvieši – Ziemassvētkus un 18.novembri. Krievi kā savu autoritāti minējuši Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), bet latvieši – eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. Krievi iecienījuši Jūrmalu un Vecrīgu, bet latvieši – laukus, Siguldu un Līgatni.

Izteiktākas atšķirības paveras mediju vidē - latvieši skatās vietējos TV kanālus, savukārt krievvalodīgie izvēlas ārzemju televīzijas, kā arī PBK un NTV. Arī drukāto presi Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas pēc valodas principa. Latvieši vairāk iecienījuši laikrakstus "Latvijas Avīze" un "Diena", bet krievvalodīgie "Čas", kā arī "lenta.ru".

"Sabiedrības integrācija ir kaut kādā mērā izmocīts un konstruēts jautājums, jo ikdienā problēmu nav," uzskata Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas profesore Brigita Zepa un norāda - ja arī pretnostatījumi pastāv politikā, ikdienas dzīvē tādu nav.

Līdzīgi spriež Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks - par divkopienu telpu un tās radītajām problēmām varētu runāt, ja cilvēki dotos demonstrācijās un veidotu atsevišķas ekonomiskās struktūras, kas nenotiek. "Gan latvieši, gan krievi izbrauc no valsts, nemaksā nodokļos, neuzticas izvēlētajām valsts pārvaldes institūcijām," situāciju iezīmē Kruks.

Viņš uzskata, ka KM izstrādātā integrācijas programma neatbilst mūsdienu prasībām, tā drīzāk ir kā Brīvdabas muzejs. "Šī programma ir būvēta uz jaunlatviešu no vāciešiem aizgūtajām idejām - par nāciju var runāt tikai tad, ja teritorija apvieno vienu lingvistisko praksi un vienu tautu, taču tā neievēro, ka notikusi sabiedrības diferenciācija," spriež Kruks.
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks atzīst - līdz šim redzētie pētījumi nerāda, ka pastāvētu segregācija visās jomās. "Ir tendences izglītības sistēmā, mediju telpā, bet ikdienā daudziem latviešiem ar krieviem ir ikdienas saskarsme," atzīst Muižnieks. Viņaprāt, galvenā vieta, kur notiek integrācija, ir tieši darbavietas, kur nelatvieši apgūst latviešu valodu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākie dati liecina, ka Latvijā dzīvo 1 323 713 latviešu un 606 972 krievu.