Jau vēstīts, ka LTV naudas trūkuma dēļ neplāno rīkot atsevišķu debašu ciklu, tā vietā priekšvēlēšanu tematiku iekļaujot pašreizējos LTV raidījumos. Savukārt gatavību pārņemt "Milžu cīņas" paudusi telekompānija LNT, kuras vadītājs Andrejs Ēķis vienlaikus vada arī tautas kustību "Par labu Latviju" (PLL), kura sadarbojas ar tāda paša nosaukuma politisko partiju apvienību PLL, ko veido Tautas partija, LPP/LC un dažas reģionālās partijas.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieļāvis iespēju rast papildu līdzekļus priekšvēlēšanu debašu rīkošanai sabiedriskajā televīzijā, tomēr Kots laikrakstam nespēja bez šaubām atbildēt, ka LTV patiešām veidos atsevišķu debašu ciklu, saņemot 40-50 tūkstošu latu lielo šīm mērķim lēsto nepieciešamo papildu finansējumu. LTV prioritāte esot atrisināt apsardzes jautājumu, jo ar valdības lēmumu LTV atņemta Valsts policijas (VP) apsardze, kas pusgadā valstij izmaksājot 40 tūkstošus latu.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) laikrakstam apstiprināja, ka no jūlija vidus LTV jāmeklē sava apsardze, taču, viņasprāt, LTV nevajadzētu ar to rasties: LTV ēkā telpas nomājot privātfirmas, kas varētu kopīgi algot apsardzi.
Kots par politisku spiedienu sauc gatavību piešķirt debatēm naudas summu, kas līdzīga LTV apsardzei nepieciešamajai. "Kad samazinās politiķu uzstāšanās platforma, nauda uzrodas," laikrakstam saka Kots, uzsverot, ka tā ir nekaunība pret LTV. Ja LTV tiks piešķirti papildu 40 - 50 tūkstoši latu, "atļaušos šo naudu novirzīt apsardzei", laikrakstam sacīja Kots. Viņš gan norāda, ka svarīgi, kā formulēts finansējuma mērķis - ja to piešķirs LTV programmai, tai arī tikšot izmantots.
Kots laikrakstam norāda, ka raidījumu veidotāji varētu lemt, ka politiķu vietā lietderīgāk aicināt ekspertus, un neizslēdz arī politiķu boikotu LTV, jo "man ir tiesības paust attieksmi". Tas būšot nevis vienpersonisks Kota, bet gan LTV kolektīva lēmums, ja netiks atrisināts apsardzes jautājums un ja deputāti tiešām likumā paredzēs, ka 15 % no nacionālā pasūtījuma jānodod privātajiem medijiem. Nemainot sabiedrisko mediju finansēšanas modeli vai finansējuma apjomu, to dotācija tādā gadījumā saruks par 15 %.
LTV kurators Nacionālajā radio un televīzijas padomē Sergejs Kārītis laikrakstam atzīst, ka saprot Kota pozīciju: "Kā politiķi attiecas pret sabiedrisko mediju, tā sabiedriskais medijs attiecas pret politiķiem." Tomēr Kārītis politiķu boikotu neatbalsta, jo priekšvēlēšanu laikā sabiedrībai esot svarīgi iegūt informāciju arī no politiķiem. Kots gan uzskata, ka cietēji no šādas LTV rīcības būtu tikai politiķi, jo "politiķiem būs mazāk iespēju solīt".