Šādu nepieciešamību noteic nevis sugas apdraudējums, bet gan Eiropas putnu direktīva un solījums sākt pret Latviju pārkāpumu procedūru, skaidro laikraksts. Tā attiecīgi varētu vainagoties ar prāvu naudassodu, kas vienalga neatceltu prasību aizliegt medņu medības pavasaros.
Taču problēma ir apstāklī, ka nomedīt medni citā laikā ir faktiski neiespējami, norāda "Neatkarīgā". Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs laikrakstam atzīst: "Var jau būt, ka eksistē kādi paņēmieni, taču mēs, Latvijas mednieki, nezinām, kā to var izdarīt. Tas ir kā kurmjus ķert ziemā." Tieši tādēļ šī palikusi vienīgā putnu suga, ko drīkst šaut riesta laikā.
Taču vēsturiskā medību tradīcija, izskatās, piekāpsies Eiropas birokrātijas prasībām, atzīmē laikraksts. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš skaidro, ka "nulles limits" ir tikai pagaidu kompromiss. Kamēr Latvijas medību noteikumos būs ierakstīti datumi 10. aprīlis līdz 10. maijs, tie būs pretrunā Putnu direktīvai. Tātad vai nu jāpierāda, ka attiecībā uz Latviju ir piemērojams izņēmums, vai arī jāgroza vietējie normatīvie akti, un visticamākais ir otrs variants, skaidrojis eksperts.
VMD statistika liecina, ka pašlaik Latvijas mežos mīt ap 4800 medņu un tas ir tikpat daudz kā, piemēram, 2002. gadā.
Moratoriju medņu medībām jau pērn aicināja noteikt Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus skaidroja, ka tas nepieciešams līdz brīdim, kad populācijā būs vērojama augšupeja. "Īstenojot šo uzstādījumu, mednis tiktu saglabāts medījamo sugu sarakstā, tā ļaujot medības atjaunot, līdzko populācijas stāvoklis to pieļaus. Iespēja medības atjaunot, svītrojot medni no medījamo dzīvnieku saraksta, ir daudz mazāka."
Diskusijām punktu pielikusi Eiropas Komisija, un joprojām pastāv risks, ka Latvija pretrunīgo normatīvo aktu dēļ tiks sodīta.