Foto: F64
Luterāņu mācītāji uzskata, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vadības rīcības dēļ luterāņi zaudē patstāvību, tāpēc ierosina būtiskas izmaiņas baznīcas Satversmē, tas nozīmē, ka arhibīskapam Jānim Vanagam tiek izteikta neuzticība, kaut arī dumpinieki to dēvē par aicinājumu uz diskusiju, pirmdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Luterāņu baznīcai būs iespēja demonstrēt savu vienotību vai arī tās zaudēšanu šogad decembrī, kad tiks sasaukta Sinode.

Luterāņu mācītāji, Rīgas prāvesta iecirkņa 19. jūlija konventa dalībnieki, uzrakstījuši vēstuli, kurā iebilst pret veidu, kā tika pieņemts lēmums 8. augustā katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča amatā iesvētības dievkalpojumu sarīkot luterāņu galvenajā dievnamā. Formāli šāda rīcība tika pamatota ar Doma plašākajām telpām, lai dievkalpojumu varētu vērot pēc iespējas vairāk cilvēku, raksta laikraksts. Stankevičs to lūdzis, un Vanags piekritis. Turklāt līdz reformācijai Doms vienojis visus latviešus, tajā joprojām atrodas Latvijas pirmā apustuļa un bīskapa Svētā Meinarda kaps un baptistērijs no Ikšķiles, kur notikusi pirmā latviešu kristīšana. Doma baznīcā 1993. gadā ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījies Romas pāvests Jānis Pāvils II, atgādina laikraksts.

Rīgas prāvesta iecirkņa garīdznieki neslēpj, ka šaurā lokā pieņemtais lēmums pārsniedz draudzīgas izlīdzēšanas robežas. "Doma baznīca nav kādas parastas telpas, bet gan mūsu baznīcas simbols. Zinādami, ka Romas katoļu baznīca šādiem simboliem piešķir īpašu nozīmi – daudz lielāku nekā luteriskā baznīca –, nevaram vērtēt Romas baznīcas lūgumu svinēt tās jaunā arhibīskapa konsekrācijas misi luterāņu katedrālē citādi kā Romas baznīcas ietekmes palielināšanos LELB," garīdznieku aicinājumu atreferē laikraksts. Neformālās sarunās viņu izteikumi ir vēl skarbāki, nodēvējot arhibīskapu Vanagu par katoļu aģentu un lēšot, ka decembrī Sinodes laikā nesaskaņas varētu sasniegt apogeju.

Neapmierinātība pret LELB vadību briest jau ilgāku laiku, jo Rīgas prāvesta iecirkņa mācītāji ierosināja nomainīt baznīcas Virsvaldi tās neefektīvas saimniekošanas dēļ, raksta "Neatkarīgā". Šopavasar mācītāju algām Garīdznieku atalgojuma fondā sāka trūkt līdzekļu, taču šī problēma pašlaik ir atrisināta, liecina LELB atbildes laikrakstam.

Vanags šajās dienās izplatījis aicinājumu nesabojāt labvēlīgo ekumēnisko situāciju. Viņš norāda, ka dialogs starp luterāņiem un katoļiem pasaulē notiek daudzus gadu desmitus, bet Latvijā uzsākts pirms gada un būšot atklāts un nesasteigts. "Būtiskais ir nevis divu organizāciju apvienošanās, bet gan tas, ka luterāņu un katoļu baznīcas viena otru uzskatītu par pilnvērtīgām un līdzvērtīgām loceklēm universālajā Kristus baznīcā un atzītu viena otras priesterību un sakramentus. Tas nozīmētu, piemēram, ka luterāņi un katoļi varētu kopīgi iet pie svētā vakarēdiena vai bez ierobežojumiem savā starpā baznīcā laulāties. Lai to sasniegtu, vispirms ir jāvienojas virknē mācības jautājumu," laikrakstam skaidro Vanags.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!