Lakuča iesniegums Ģenerālprokuratūrā ir kārtējais "ziepju burbulis", - tā šo iesniegumu novērtēja PA ģenerāldirektors Jānis Naglis. “Lakuča iesniegums, tāpat kā viņa iepriekšējās aktivitātes, nav ne ar ko pamatots un tikai paralizē valsts institūciju darbību. Tas nav ne pirmais, ne pēdējais Lakuča iesniegums prokuratūrā," uzskata Naglis.
PA vadītājs prognozēja, ka nākotnē ir sagaidāmas arī citas Lakuča inspirētas aktivitātes, jo tikai tā PA padomes loceklis varot izdarīt spiedienu uz PA sev interesējošo lēmumu pieņemšanai.
Kā iesniegumā skaidro Lakučs, saskaņā ar laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēto informāciju PA veikusi maksājumus par apmācībām vai semināriem, kurus neviens no aģentūras darbiniekiem tā arī nav apmeklējis. Šādi samaksāti 4520 lati par Finansu vadības stratēģijas semināru 1997.gadā, kā arī 743,62 lati par semināru Diseldorfā 1996.gadā. Savukārt par dalību 1999.gadā notikušajā "C.A.S.I.N." seminārā Itālijā tikuši pārmaksāti 678 lati, jo to apmeklēja divreiz mazāk personu, kā norādīts pieteikumā un apmaksāts.
Lakučs norāda, ka laikraksta publikācijā minēti fakti par PA dienesta kredītkaršu izmantošanu darbinieku personiskajām vajadzībām. Aģentūrai nav tiesību izdarīt ziedojumus vai izsniegt aizdevumus, bet dienesta kredītkaršu izmantošana personiskām vajadzībām būtībā esot iestādes izsniegts aizdevums attiecīgajam darbiniekam.
"Tā kā PA ir ne tikai ļāvusi darbiniekiem izmantot minētās kredītkartes savu personisko darījumu apmaksai, bet arī apmaksājusi procentu maksājumus par šiem darbinieku privātajiem darījumiem, uzskatu, ka ir notikusi naudas līdzekļu piesavināšanās," uzsver Lakučs.
PA padomes loceklis arī norāda uz 1 760 812 latu iztērēšanu, apmaksājot pakalpojumus par izsoļu rīkošanu, kas esot pretrunā ar likumu "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Ar likumdošanu valsts statūtsabiedrībām par pienākumu tiek uzlikts rīkoties tā, lai mērķis tiktu sasniegts ar pēc iespējas mazāku finansu līdzekļu un mantas izlietojumu.
PA laikā no 1995. līdz 1999.gadam esot samaksājusi dažādām izsoles veicošām institūcijām 1,76 miljonus latu par tehnisku funkciju veikšanu. Visas aģentūras rīkotās izsoles, izņemot Rīgas Fondu biržas rīkotās, par kurām samaksāti 70 000 lati un kuras izpaužas kā biržas organizēts juridisku un tehnisku pasākumu kopums, esot mutiskas procedūras, kuras notiek PA telpās un kurās piedalās izsoles vadītājs un protokolists.
Kā skaidro Lakučs, izsoles finansiālais rezultāts nekādā veidā nav atkarīgs no izsoli veicošo personu darbības, kas ir tīri tehniska solījumu pieņemšana un uzskaite. "Šīs funkcijas pilnībā varētu veikt algoti PA darbinieki, saņemot par to PA darbinieka attiecīgo vidējo algu, kas dotu iespējas ietaupīt 99% iztērētās summas," vēstulē norāda PA padomes pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
