Foto: Shutterstock
Latvieši jūtas apdraudēti un ir salīdzinoši noslēgtāki un mazāk atvērti ciešām attiecībām ar citu tautību cilvēkiem, pētījumā par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas jomām Latvijā secinājusi sociālo zinātņu doktore Evija Kļave.

Pētījumā "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas jomu analīze Latvijā" mēģināts novērtēt Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanu laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam.

2007.gadā tikai pusei jeb 51% iedzīvotāju bija labvēlīga attieksme pret citu tautību pārstāvjiem. 2008.gadā 50,4% latviešu valodā runājošo un 86,3% krievvalodīgo norādīja, ka pozitīvi vērtē, ja apkārt ir dažādu tautību cilvēki un skan gan latviešu, gan krievu valoda. Pērn, 2014.gadā, latviešu valodā runājošo īpatsvars, kas jūtas omulīgi, esot līdzās citu tautu pārstāvjiem, pieauga par četriem procentiem, savukārt krievvalodīgo vidū rādītājs krities par nepilniem diviem procentiem.

Pētījumā secināts, ka nepilsoņu skaits Latvijā katru gadu samazinās. Galvenie samazināšanās iemesli ir mirstība un citas valsts pilsonības pieņemšana, visbiežāk tiek izvēlēta Krievijas pilsonība. 2009.gadā Latvijā bija 14,61% nepilsoņu, savukārt pērn - 12,67%. Būtiski samazinājies naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits. Ja 2009.gadā Latvijas pilsonību minētajā kārtībā ieguva 2336 cilvēki, tad 2014.gadā - 939 cilvēki. 2014.gadā ir sasniegts viens no zemākajiem līmeņiem naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonību ieguvušo skaita ziņā.

Cittautiešu latviešu valodas prasmes kopumā saglabājas stabilas, tomēr samazinās to īpatsvars, kas savas zināšanas vērtē kā ļoti labas. Pētniece noskaidrojusi, ka latviešu valodas lietošana cittautiešu vidū publiskajā telpā, no vienas puses, ir palielinājusies, no otras puses, joprojām 39% uz ielas lieto galvenokārt vai tikai krievu valodu. Tomēr pieaug pieprasījums pēc latviešu valodas un identitātes uzturēšanas aktivitātēm diasporā.

Atzīmēts, ka būtiski krities iedzīvotāju uzticēšanās līmenis visām mediju grupām - sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, privātajiem medijiem, ārvalstu (kā Krievijas, tā Rietumu) televīziju kanāliem. Pastāv tā saucamās šķēres starp medijiem, kuriem uzticas latvieši un krievi. Ja latvieši pamatā uzticas Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tad krievvalodīgie - Krievijas televīzijas kanāliem.

Šajos aspektos turpmāk būtu jādomā par jautājumu saistībā ar informācijas telpu nošķīrumu starp latviešiem un cittautiešiem, kā arī nepilsoņu naturalizācijas procesa sekmēšanu, secinājusi Kļave.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!