Latviešu leģionāru atceres diena pasaules medijos izraisījusi pretrunīgu reakciju.

Krievijas aģentūra "RIA Novosti" stāstu par leģionāru gājienu publicējusi ar virsrakstu "Neonacistiskās tendences Baltijas valstīs".

Aģentūra raksta, ka "Krievijas un Baltijas valstu vidū Otrais pasaules karš ir strīdīgs jautājums tādēļ, ka Baltijas valstis glorificē nacistu kolaboracionistus".

Savukārt Lielbritānijas konservatīvo partiju pametis ilggadīgais tās biedrs Edvards Makmilans-Skots, protestējot pret toriju Eiropas Parlamenta (EP) poļu un latviešu sabiedrotajiem, kam tiek piedēvēta nacistu glorificēšana.

Kā raksta britu laikraksts "The Guardian", Makmilans-Skots, kurš kopš 1997.gada līdz 2001.gadam vadījis toriju grupu EP, konservatīvo partiju pamet, jo tā atbalsta "ekstrēmismu ārvalstīs".

"Nākamo otrdien (16.martā) viņa sabiedrotie Latvijā, bez šaubām, kā parasti pievienosies svinībām par godu "Waffen SS" lomai karā," komentārā "The Guardian" raksta Makmilans-Skots.

Arī Simona Vīzentāla centra Izraēlā direktors Efraims Zurofs intervijās vairākiem medijiem pieprasījis aizliegt leģionāru gājienu.

Zurofs pašlaik uzturas vizītē Rīgā, apmeklējot Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa rīkoto Otrajam pasaules karam un holokaustam veltīto konferenci.

Intervijā Vācijas aģentūrai DPA Zurofs asi nosoda Centrālās un Austrumeiropas valstu mēģinājumus pielīdzināt holokaustu komunisma režīma pastrādātajiem noziegumiem, apsūdzot Igauniju, Latviju un Lietuvu vēstures pārrakstīšanas mēģinājumā.

"Es jūtu līdz komunisma upuriem, bet komunisma noziegumi vienkārši nav tas pats kas holokausts. Daļēji to pamudina vēlme novērst uzmanību no plaši izplatītā sadarbības ar nacistiem Otrā pasaules kara laikā un viņu neatkarības laikā izrādīto nevēlēšanos tiesāt šos cilvēkus," norādīja Zurofs.

Vācijas aģentūra DPA latviešu leģionāriem veltījusi pagaru aprakstošu rakstu, skaidrojot Latvijas sarežģīto vēsturi.

Kā aģentūrai norāda pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Visvaldis Lācis, vislielāko traci ceļ ārēji spēki, sākot no Kremļa līdz britu ārlietu ministram Deividam Milibendam, kas cenšas leģionāru jautājumu izmantot saviem politiskajiem mērķiem.

"Mēs izvēlējāmies mazāko ļaunumu no diviem ļaunumiem, jo vācu okupācijas laikā vācieši nogalināja vai deportēja 18 000 latviešu. Bet krievi nogalināja vai deportēja 300 000. Vai šāda izvēle nebija pareiza?" skaidro Lācis.

Kā Lācis sacīja aģentūrai DPA, viņš pats neplāno otrdien piedalīties gājienā uz Brīvības pieminekli, dodot priekšroku klusai pasēdēšanai ar saviem cīņu biedriem.

"Pēc kara mēs bijām palikuši 60 leģionāri. Tagad mēs esam astoņi, un mēs sanākam kopā manās lauku mājās. Dažkārt mēs kopā devāmies uz Rīgu, bet tagad tas ir aizliegts," viņš sacīja.

Arī ietekmīgais britu žurnāls "The Economist" šai tēmai veltījis apjomīgu rakstu, skaidrojot latviešu leģionāru vēsturi.

Žurnāls norāda, ka 16.marts par leģionāru atceres dienu izraudzīts tādēļ, ka 1944.gada 16.martā vienīgo reizi kara laikā apvienojās Latvijas abas "Waffen SS" leģiona divīzijas, lai latviešu komandieru vadībā cīnītos pret padomju spēku iebrukumu.

"Šis piemiņas pasākums atspoguļo asās vēsturiskās pretrunas agrākajā komunistiskajā reģionā. No vienas puses ir tie, kas uzskata, ka tie igauņi, latvieši un citi, kas karoja nacistu pusē, apzināti sadarbojās ar Ādolfa Hitlera gonocīdisko režīmu. Galvenais apsūdzības fakts ir tas, ka ka viņi valkāja SS uniformas - nacistu brutalitātes iemiesojumu. Ņemot vērā ebreju nogalināšanu Baltijas valstīs kara laikā, vienīgā attaisnojamā nostāja ir pieņemt, ka padomju spēki bija atbrīvotāji. Jebkāda veida viņu pretinieku, kā latviešu leģionāru, pieminēšana ir pielīdzināma nostaļģijas izrādīšanai pēc nacistiem," raksta žurnāls.

"Vidū ir tie, kas redz plašākus apstākļus. Šajā vēlīnajā kara posmā "SS" zīmogs tika izmantots visiem iesauktajiem nevāciešiem, kuriem nebija ļauts pievienoties vērmahtam. Apzīmējums "brīvprātīgais" bija nacistu propagandas triks - lielākā daļa šo vienību karavīru tika iesaukti. Kaut arī šīm vienībām patiešām pievienojās daudzi kara noziedznieki, pati karošana Trešā Reiha militārajos spēkos nav kara noziegums. Padomju apgalvojumi, ka Igaunijas un Latvijas SS karavīri bija "nodevēji", ir balstīts uz ideju, ka 1940.gadā Padomju Savienībā veiktā Baltijas valstu aneksija bija likumīga. Šādu pieeju neviena civilizēta valsts nepieņēma ne toreiz, ne arī tagad," raksta "Economist".

"No otras puses ir tie, kas uzskata, ka latvieši un citi, kas karoja pret Sarkano armiju, karoja par taisnīgu mērķi: aizstāvēt savas valstis pret 1940.-1941.gadā piedzīvoto padomju varas šausmu atgriešanos. Viņu militārās spējas un drosme bezcerīgā kaujā ir pelnījusi atzinību, īpaši ņemot vērā milzīgo kritušo skaitu un pēckara periodā piedzīvotās represijas. Tieši šī pēdējā grupa vēlas pieminēt 16.martu," skaidro žurnāls.

"Economist" norāda, ka, pretēji daudzos medijos rakstītajam, leģionāru piemiņas diena Rīgā nav nekāds esesiešu maršs, bet gan pasākums, kura laikā kara veterāni civildrēbēs noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Pasākums tomēr piesaista nepatīkamu uzmanību, no vienas puses, no neonacistiem un skūtgalvjiem, no otras puses - no pašpasludinātiem antifašistiem.

"Vislielāko uzmanību tam pievērš Krievija. Latvijas (un Igaunijas) kā "fašistiskas valsts" nomelnošana ir plaši izmantota tēma Kremļa propagandā. Papildu krāsu tam piešķir apgalvojumi, ka amatpersonas godina "SS veterānus". Igaunijai ir izdevies atvēsināt šo jautājumu ar prasmīgu manevrēšanu un preses vadīšanu. Taču Latvijas amatpersonām leģionāru jautājums ir ilggadīgas un mokošas galvassāpes," raksta žurnāls.

"Economist" arī norāda, ka šogad Krievijas ziņu lapa "Regnum", kas parasti nevairās no polemikas, publicēja neierasti līdzsvarotu komentāru par leģionāru atceres dienu Rīgā.

Pēc "Economist" novērtējuma, šis fakts atspoguļo Latvijas politiskās vides izmaiņas.

"Rīgu pārvalda partija "Saskaņas centrs", kurai ir labas izredzes oktobrī paredzētajās parlamenta vēlēšanās. Šo partiju pārsvarā vada krievvalodīgie, bet tās sociālās politikas piesaista arī latviešu vēlētājus. Liels strīds par 16.martu polarizētu sabiedrības viedokli, izraisot latviešu vēlētāju atgriešanos pie tradicionālajām varas partijām. "Saskaņas centra" līderi to nevēlas. Ne arī viņu draugi Krievijā," raksta "Economist".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!