Preambulas projekta oficiālā versija gan var atšķirties no melnraksta varianta. Aiz vārdiem "kristīgās vērtības" projekta nepabeigtajā versijā ir atstāta jautājuma zīme. "4.maija Deklarācijas kluba'' jūnijā rīkotajā preambulas jautājumam veltītajā diskusijā atsevišķi cilvēki vēlējās, lai Satversmes preambulā būtu minēta atsauce uz kristietību, taču cits sarunas dalībnieks norādīja, ka viņu kā latvieti varētu aizvainot atsaukšanās uz krustnešu vērtībām. Līdz ar to šis jautājums šajā diskusijā tika atzīts par diskutējamu.

Prembulas melnrakstā norādīts, ka ar mērķi nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras attīstību, katra cilvēka un visas tautas labklājību Latvijas tauta vienojas par vairākiem pamatprincipiem, saskaņā ar kuriem tā sev nolemj Satversmes sapulcē nostiprināto Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un Satversmi.

Pirmkārt, tas tiek darīts, ņemot vērā, ka nacionālās pašapziņas veidošanās un nācijas saliedēšanās rezultātā un 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvija ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot savu nākotni pati savā valstī.

Otrkārt, ir jāatceras, ka tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, neatzina un pretojās okupācijām un uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Preambulas melnrakstā minēta arī pateicība valsts veidotājiem, savu brīvības cīnītāju godināšana un svešo varu upuru pieminēšana.

Norādīts, ka ir jāapzinās, ka valsts uzdevums ir nodrošināt valsts ilgtspēju - garīgo, sociālo un kultūras un materiālo labklājību, vides un dabas aizsardzību un salāgot ekonomisko attīstību ar cilvēka humānajām vajadzībām.

Ceturtkārt, atzīstot, ka Latvijas demokrātijas tradīcijas ir pilsoņu tieša līdzdalība savas valsts pārvaldīšanā un parlamentārā republika, un nosakot, ka Latvijas valsts savā darbībā it sevišķi ievēro demokrātijas, tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts virsprincipus, ievēro un veicina cilvēktiesības, tostarp arī mazākuma tiesības.

Nosakot, ka Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte un latviešu valoda kā valsts valoda un tās demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas un ikviena pienākums ir tās aizsargāt.

Sestkārt, norādot, ka ikviena pienākums ir rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, rīkoties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm.

Kā septītais princips preambulas melnrakstā minēta apzināšanās, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti un padara Latvijas valsti piederīgu Eiropas kultūras telpai, un ka mūsu sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas sabiedrības izaugsmes un labklājības pamats.

Astotais princips skan "aizstāvot savas intereses Latvija kā nacionāla valsts aktīvi piedalās starptautiskajos procesos un dod savu pienesumu Eiropas un pasaules humānai, ilgtspējīgai, demokrātiskai un atbildīgai attīstībai".

Satversmes preambulas melnraksta versijas noslēgumā teikts, ka Latvijas tauta "atbilstoši valsts himnā "Dievs, svētī Latviju" izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai, savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un nolēmusi sev šādu valsts Satversmi."

Kā ziņots, Satversmes preambulas projekta prezentācija iecerēta 13.septembrī plkst.12 Saeimā, Sarkanajā zālē, Juridiskās komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Čepāne. Viņa skaidroja, ka preambulas projekta autors ir Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits.

Savukārt deputāts Andrejs Elksniņš (SC) komisijas sēdē aicināja būt godīgiem un norādīt, ka pie preambulas projekta ir strādājuši "Vienotības", Reformu partijas, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji bez apvienības "Saskaņas centrs" (SC) pieaicināšanas.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja skaidroja, ka ir iecerēts rīkot arī preambulas jautājumam veltītu konferenci, kura varētu notikt 25.oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Konferencē no katras frakcijas varēs uzstāties viens pārstāvis.

Būtu nepieciešams uzklausīt zinātnieku, nevalstisko organizāciju un garīdznieku viedokli, un uz konferenci varētu ierasties arī jebkurš interesents, piebilda Čepāne.

Kā ziņots, jūnijā valdošās koalīcijas politiķi vienojās veidot darba grupu un vēlāk arī Saeimas apakškomisiju, lai strādātu pie jautājuma par Satversmes preambulu.

Pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols, "4.maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā sacīja Levits.

Preambula padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts, uzsvēra Levits.

Preambulā iespējams norādīt, ka Latvija ir Latvijas tautas valsts, kas ietvertu arī mazākumtautības. Jāmin, ka valsts uzdevums ir veicināt savu cilvēku labklājību un ka Latvija ir demokrātiska, sociāli atbildīga, nacionāla un tiesiska valsts, jūnijā sacīja Levits.