2012.gada aptaujā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret neoficiālajām atzīmējamām dienām - 16.martu un 9.maiju, tostarp par to, vai šie datumi būtu iekļaujami oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā.
Iegūtie dati parāda, ka sabiedrībā ir pietiekami liels atbalsts abām šīm dienām, tomēr 9.maiju kā oficiālu piemiņas dienu vēlētos redzēt ievērojami lielāks respondentu īpatsvars.
Atbalsts šo dienu atzīmēšanai lielākajās etnolingvistiskajās grupās ir izteikti asimetrisks. Ja vairums latviešu jeb 55,8% atbalsta 16.marta oficiālu atzīmēšanu, bet 53,2% nepiekrīt 9.maija oficiālai atzīmēšanai, tad absolūtais vairums krievvalodīgo respondentu jeb 77,1% atbalsta 9.maija svinēšanu, bet 69% nepiekrīt 16.marta atzīmēšanai. Turklāt piektdaļa latviešu respondentu uzskata, ka neviena no šīm dienām nav jāiekļauj oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā, bet krievvalodīgo vidū tā domā tikai 11,7%.
Pētnieki secinājuši, ka kopumā latviešu attieksme pret abām dienām ir daudz sašķeltāka, proti, nozīmīgs aptaujāto īpatsvars jeb 30,9% neuzskata, ka 16.marts būtu oficiāli atzīmējama diena, bet 32,9% uzskata, ka 9.maijs ir jāatzīmē. 38,8% latviešu respondentu, kas 16.martu vēlētos redzēt kā oficiāli atzīmējamu dienu, par tādu atzīst arī 9.maiju.
"Latviešu vidū var biežāk sastapt krievvalodīgajiem raksturīgu izpratni un attieksmi pret 16.martu un 9.maiju. Savukārt krievvalodīgo kopienā alternatīvam skatījumam uz abām piemiņas dienām, piemēram, 16.marta atbalstīšana un 9.maija neatbalstīšana ir visnotaļ margināla loma," akcentēts pētījumā.
Vienlaikus pētījuma autori gan norāda, ka liela daļa to krievvalodīgo -76,9% -, kas piekrīt 9.maija iekļaušanai oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā, atzīst, ka viņiem ir pieņemams, ka dažādas cilvēku grupas dažādi skaidro Latvijas 20.gadsimta vēstures notikumus.
Turpretī no latviešu respondentiem, kas atbalsta 16.martu kā oficiālu atzīmējamo dienu, tikai 47,1% piekrīt šādam plurālistiskam skatījumam. Pētnieki pieļauj - lai arī krievvalodīgie iedzīvotāji neatbalsta 16.martu kā piemiņas dienu, viņi ir atvērtāki idejai par abu piemiņas dienu līdzāspastāvēšanu publiskajā telpā. Turpretī latvieši ir daudz sašķeltāki savos uzskatos gan par piemiņas dienām, gan par to līdzāspastāvēšanas iespējām.
Savukārt "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāju vidū teju vienlīdzīgi dalās domas par Latvijas leģionāru atceres pasākumu rīkošanu.
Teju puse jeb 44% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju personīgi atbalsta dažādu leģionāru piemiņas pasākumu rīkošanu 16.martā. Viņu vidū 22% sacījuši pārliecinošu "jā" un tikpat daudz - 22% - pauduši viedokli, ka drīzāk atbalsta.
Aptauja rādot, ka latviešu vidū atbalsts atceres pasākumiem ir pat 68%, kas ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus. Vēl salīdzinoši pozitīvāki par leģionāru atceres pasākumiem 16.martā ir tādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji kā vīrieši, lauku teritorijās un Pierīgā dzīvojošie, vidzemnieki, kā arī iedzīvotāji, kuru ģimenēs ir vairāk par četriem cilvēkiem.
Teju vienlīdz daudz jeb 45% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir pretējs viedoklis, un viņi noskaņoti pret leģionāru piemiņas pasākumu rīkošanu šajā dienā. No viņiem 31% uzskata, ka noteikti piemiņas pasākumus nevajag rīkot, bet 14% saka, ka drīzāk nevajadzētu. Savukārt konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 11% aptaujāto.
TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Ingrīda Libora norāda, ka ievērojami biežāk leģionāru piemiņas pasākumus 16.martā neatbalsta cittautieši un nepilsoņi. Arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie salīdzinoši vairāk ir pret šādu pasākumu organizēšanu šajā dienā, kas varētu būt skaidrojams ar cittautiešu un attiecīgi nepilsoņu lielāku īpatsvaru šajos reģionos.
Kopumā tika aptaujāti 750 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Aptauja ar interneta starpniecību tika veikta no 5. līdz 7.martam.
