Šis fakts norāda uz to, ka Latvijā tabakas izstrādājumus nepilngadīgajiem ir pārāk viegli iegādāties, uzsver pētnieki.
Savukārt 17% no tiem, kuri pašlaik smēķē, šim ieradumam pievērsušies jau pirms piecpadsmit gadu vecuma. Šāda problēma nav tikai Latvijā, bet visā Eiropas mērogā, jo 72% 15 gadu veco skolēnu atzinuši, ka cigaretes viņiem ir viegli vai ļoti viegli pieejamas.
Biežāk minētais vecums smēķēšanas sākšanai Latvijā ir 16 gadu ‒ uz to norāda 19% aptaujāto, un tas, pēc pētnieku domām, liecina, cik liels ir risks, pamēģinot cigaretes pusaudžu vecumā, vēlāk kļūt atkarīgam no smēķēšanas. 20% vīriešu norāda, ka smēķēt sākuši sešpadsmit gadu vecumā, bet aptuveni 50% sieviešu smēķēt sāk vecumā no 18 līdz 20 gadiem.
Svarīgi pievērst uzmanību bērnu profilaksei jau pamatskolas vecumā, brīdinot par riskiem un kaitējumu veselībai, pirms ir pamēģināta pirmā cigarete. Tomēr ne tikai skolai ir jārūpējas par bērna informētību, arī ģimenei ir nozīmīga loma šajā procesā. Tas, cik daudz vecāki interesējas un seko līdzi tam, kā bērns pavada savu brīvo laiku, var būtiski ietekmēt jaunieša spēju pieņemt lēmumu nesākt smēķēt. Izplatītākais veids Latvijā, kā nepilngadīgie bērni un pusaudži tiek pie cigaretēm, ir palūdzot tās nopirkt kādam pieaugušajam, tādēļ svarīgi mudināt pieaugušos šādu lūgumu tomēr neizpildīt, atzīst pētījuma autori.