Latvija apzinās draudus ne tikai no kaimiņu, bet arī dienvidu puses, trešdien pēc tikšanās ar ASV Eiropas spēku virspavēlnieku, NATO spēku virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Kērtisu Skaparoti sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Bergmanis augstu vērtē Latvijas attiecības ar ASV, kas balstās kopējās vērtībās. "ASV vienmēr ir bijusi nozīmīgs Latvijas partneris, un šī vizīte ir vēl viens apliecinājums mūsu ciešajām divpusējām attiecībām," uzsvēra ministrs.
Bergmanis tāpat pateicās ASV par ātro reaģēšanu 2014.gadā, stiprinot Latvijas drošības situāciju, uz Latviju nosūtot savus spēkus, kas rotācijas kārtībā joprojām uzturas valstī. "Tagad, kad ģeopolitiskā situācija turpina būt satraucoša, ASV atbalsts ir nenovērtējams. ASV ieguldījums reģionālajā drošībā ir patiess apliecinājums tam, ka NATO seko principam "Viens par visiem, visi par vienu"," sacīja politiķis.
Bergmanis uzsvēra, ka drošības situācija Baltijas valstu pierobežā liek arī pašiem būt aktīvākiem, veicinot aizsardzības mehānismus, turklāt, apzinoties drošības situāciju un starptautiskās saistības, Latvija apliecinājusi gatavību 2018.gadā sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.
"Lai arī tuvākais apdraudējums ir no kaimiņu puses, apzināmies arī apdraudējumu no dienvidiem. Un mūsu karavīri 1000 kilometru attālumā no mājām ir lielākais apliecinājums kā ASV, tā citām NATO dalībvalstīm par Latvijas devumu," teica ministrs.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece tikšanās laikā ar Skaparoti norādīja, ka ASV un NATO bruņoto spēku klātbūtne Baltijas reģionā ir politiski nozīmīgs signāls laikā, kad tikai dažus kilometrus no NATO ārējās robežas stāv skaitliski liels Krievijas karaspēks ar mūsdienīgu bruņojumu.
Šādā situācijā ASV klātbūtne un līderība mūsu reģionā ir un paliks ļoti nozīmīga. Tādēļ mēs patiesi augstu vērtējam sava stratēģiskā sabiedrotā ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstīšanā un Baltijas valstu drošības stiprināšanā, par Mūrnieces teikto portālu 'Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka Latvija ļoti nopietni uztver savas saistības NATO ietvaros un sadarbību drošības stiprināšanā ar ASV, kas ir valsts galvenais stratēģiskais partneris. Sabiedroto klātbūtne Latvijas drošības stiprināšanai ir Latvijas parlamenta un valdības prioritāte, ko apliecina finansējuma aizsardzībai palielināšana līdz 1,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta šogad un diviem procentiem nākamgad, teica Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par NATO Varšavas samita lēmumu stiprināt alianses klātbūtni Baltijā un Polijā, uzsverot, ka tas ir praktisks solidaritātes apliecinājums un atturēšanas signāls Krievijai. Kanādas vadītā NATO starptautiskā bataljona ierašanās Latvijā ir mums ļoti nozīmīgs notikums, un mēs strādājam, lai nodrošinātu visu nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Kā iepriekš informēja Aizsardzības ministrijā, Skaparoti vizītes laikā Latvijā bija paredzējis tikties ar Bergmani un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu, lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju, Latvijas un ASV līdzšinējo un turpmāko divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, tai skaitā ASV klātbūtni Latvijā.
Tāpat viņš bija plānojis apmeklēt Ādažu bāzi un tikties ar ASV karavīriem, kas operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros dienesta pienākumus patlaban pilda Latvijā, bet vēlāk kopā ar Nacionālo bruņoto spēku vadību nolikt ziedus pie pulkveža Kalpaka pieminekļa Rīgā.
Ģenerālim Skaparoti plānotas arī tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un ASV vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu.
Skaparoti ASV Eiropas spēku virspavēlnieka amatā stājās 2016. gada maijā. Vienlaikus viņš ir arī NATO spēku virspavēlnieks Eiropā.
Pašlaik ASV klātbūtni Latvijā nodrošina ASV 3. brigādes smagās bruņutehnikas rotas karavīri, kas operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros Latvijā ieradās šī gada februārī.
"Atlantic Resolve" ir ASV operācija, kas tika aizsākta 2014. gada pavasarī, demonstrējot ASV ieguldījumu kolektīvajā drošībā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. 173. aviācijas brigādes karavīri bija pirmie, kas ieradās Baltijas valstīs un Polijā operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros 2014. gada aprīlī.
