Pēdējā sarunu raundā par Eiropas Savienības (ES) prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžetu piedāvājumu Latvija panākusi labvēlīgākus nosacījumus - lauku attīstībai papildus tiks piešķirti 67 miljoni eiro.
Savukārt attiecībā uz kohēziju papildus finansējuma palielinājums nav panākts. Arī tiešmaksājumi lauksaimniekiem saglabāsies līdz šim plānotajā apjomā, taču 67 miljonus eiro, kas piešķirti papildus lauku attīstībai, varēs modulēt tiešmaksājumos.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem pēc vienošanās panākšanas atzina, ka sarunas samitā notika zem liela spiediena izdevumu samazināšanā. "Ir izdevies panākt galīgo vienošanos par kopējo izdevumu samazināšanu par apmēram 35 miljardiem eiro, kas ir daudz vairāk nekā sākotnējais piedāvājums," teica premjers.
Viņš paskaidroja, ka Latvijai ir izdevies panākt kopējo atbalstu no ES budžeta 2014.‒2020.gadam 6,6 miljardu eiro apmērā (2011.gada salīdzināmajās cenās). Kohēzijas finansējums Latvijai paredzēts 4,23 miljardi eiro, savukārt tiešmaksājumos ‒ 1,51 miljards eiro.
"Situācija kopumā ir tāda ‒ kaut arī budžeta apmērs ir būtiski samazināts pret sākotnējo Eiropas Komisijas piedāvājumu, Latvijai tomēr ir izdevies panākt visās būtiskajās pozīcijās ieņēmumu palielinājumu," sacīja premjers.
Premjers piebilda, ka arī Latvijas iemaksas ES budžetā ir samazinājušās ‒ par 233 miljoniem eiro.
Dombrovskis arī pastāstīja, ka tiešmaksājumu līmenis ir saglabājies iepriekšējā piedāvājuma apmērā ‒ 196 eiro par hektāru līdz 2020.gadam. "Vienlaicīgi mums būs iespēja nodrošināt papildu 67 miljonus eiro lauku attīstībai, kurus modulācijas ietvaros varēs novirzīt tiešmaksājumiem. 2014.gadā papildu ES maksājumiem būs iespējams veikt nacionālos līdzmaksājumus tiešmaksājumiem," klāstīja premjers.
Premjers atzina, ka kopumā ES atbalsta intensitāte Latvijā pārsniedz 3000 eiro uz cilvēku, kas ir trešā labākā pozīcija ES valstu vidū.
Jau vēstīts, ka piektdien vēlā pēcpusdienā samitā Briselē panākta vienošanās par bloka daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
ES līderi sarunas par daudzgadu budžetu aizsāka ceturtdien pēcpusdienā, lai arī oficiāli samits sākās vēlu vakarā ar vairāku stundu aizkavēšanos. Sarunas par budžeta kopējo samazinājumu turpinājās līdz pat piektdienas rītam, kad ES prezidents Hermans van Rompejs nāca klajā ar jaunu budžeta piedāvājumu, kas paredzēja budžeta izdevumus samazināt par 34,4 miljardiem latu.
Piektdienas rīta piedāvājumā ES daudzgadu budžetam nosacījumi Latvijai attiecībā uz kohēzijas finansējumu un lauksaimnieku tiešmaksājumiem nebija mainījušies. Piedāvājumā, tāpat kā novembra beigās, Latvijai tiešmaksājumu apmērs bija noteikts 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā, nenorādot, ar kādu tempu līmenis tiks sasniegts. Arī kohēzijas palīdzības griesti saglabāti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta. Latvija šādu piedāvājumu nespēja atbalstīt un šo van Rompeja piedāvājumu noraidīja arī citas dalībvalstis.
Lai arī otrs budžeta samits nebeigtos ar izgāšanos, van Rompejam bija pāris stundu laikā jāsagatavo jauns piedāvājums - nu jau trešais piedāvājums 2014.-2020.gada ES budžetam.
