Foto: LETA
Politiķus un sabiedrību bažīgus darījusi zemā Latvijas iedzīvotāju ataudze un viena vecāka ģimeņu īpatsvars. Par demogrāfijas izaicinājumiem otrdien diskutēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija, kurā izskanēja vairākas vīzijas par veicamajiem darbiem, lai "Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku".

Latvijā vērojamas pozitīvas demogrāfiskās tendences – jaundzimušo skaita pieaugums, tomēr iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, sēdē iezīmēja Demogrāfisko lietu centra (DLC) koordinatore Ieva Kārkliņa.

Latvijā iedzīvotāju skatījumā ideālais bērnu skaits ir lielāks nekā pašlaik ģimenēs vidējais. Atsaucoties uz pētījumiem, Kārkliņa skaidroja, ka nepietiekami un nestabili ienākumi un nestabila valsts atbalsta politika traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē.

Iedzīvotāju ieskatā, lai veicinātu demogrāfiju, ir nepieciešams nodrošināt atbalstu dzimstības veicināšanai, kā arī samazināt sociālo nevienlīdzību sabiedrībā.

Latvijā samazinās laulātu pāru ar bērniem īpatsvars, savukārt pieaug viena vecāka ģimeņu īpatsvars. Vienlaikus Latvijā pieaug nereģistrētā laulībā dzīvojošu pāru ar bērniem un laulātu pāru bez bērniem skaits. Puse ģimeņu valstī audzina tikai vienu bērnu.

Deputāte Silvija Šimfa (NSL) aicināja apakškomisiju vērst uzmanību uz to, ka pieaug viena vecāka ģimeņu īpatsvars. Vienlaikus viņa aicināja apakškomisijā nonākt pie ģimenes definīcijas un izstrādāt soļus, lai stiprinātu ģimenes institūtu Latvijā. "Ģimene ir politisks jautājums," skaidroja Šimfa. DLC vadītājs un apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) gan uzsvēra, ka tas ir vērtību jautājums.

Sēdi apmeklēja arī biedrības "Asociācija Ģimene" pārstāvji. Biedrības pārstāvis Andris Karlsons ieminējās, ka, iespējams, jāatgriežas padomju sistēmā, jo toreiz dzimstības radītāji, par spīti grūtībām, bija augstāki. Viņš arī aicināja dzimstības pieauguma nodrošināšanai veikt valsts mēroga PR kampaņu. Sēdē tika pārrunāts, cik tad bērnu ģimenē ir nepieciešams. Parādnieks iezīmēja, ka trešais bērns ir solis uz nācijas atdzimšanu, taču četri, protams, būtu labāk.

Karlsons arī rosināja runāt par bezbērnu nodokļa ieviešanu, taču Inguna Rībena (NA) norādīja, ka mūsdienu sabiedrībā tādu noteikt nevar.

Sēdes laikā DLC pārstāve Kārkliņa dalījās ar atziņām no pieredzes apmaiņas vīzītēm Zviedrijā un Somijā. Viņa atzinīgi novērtēja Zviedrijas modeli, kur ģimenes atbalsta politikai ir nozīmīga loma politikas dienaskārtībā. Zviedrijā ir 100% pieejama pirmsskolas izglītība, tostarp ir pieejami elastīgi pirmsskolas izglītības pakalpojumi, kas ir pielāgoti vecāku darba laikam.

Savukārt, runājot par Somiju, DLC pārstāve atgādināja par bērnu pūriņu, ko valsts izsniedz ģimenei līdz ar bērna piedzimšanu kopš 1949. gada.

Vēstīts, ka otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija sanāca uz sēdi, kurā iepazinās ar DLC līdzšinējo darbību un 2017. gada aktualitātēm, tostarp ar Latvijas demogrāfiskās atjaunošanās programmu "Māras solis".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!