Foto: Aizsardzības ministrija

Latvija nākamgad ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēkos un Apvienotajos reaģēšanas spēkos plāno iesaistīt aptuveni 300 karavīrus, pretmīnu kuģi un štāba kuģi, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Jau ziņots, ka Velsas samitā NATO valstu vadītāji apstiprinot alianses reaģēšanas plānu, vienojās par virkni pasākumu, kas sekmēs turpmāku alianses spēju attīstību un palīdzēs reaģēt uz mainīgo drošības vidi.

Saskaņā ar plānu panākta arī vienošanās par NATO ātrās reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas NATO kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas savlaicīgi spētu reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedūru.

Tāpat samitā Velsā septiņu valstu pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par Lielbritānijas vadīto apvienoto reaģēšanas spēku (ARS) izveidi, ko veidos arī Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Lietuva un Latvija.

Paaugstinātas gatavības reaģēšanas spēkos būs iesaistītas visas 28 NATO dalībvalstis. Šie spēki būs ar ļoti augstu reaģēšanas laiku, un tie varētu pirmie reaģēt uz jebkuriem draudiem kolektīvajai drošībai.

Apvienotos reaģēšanas spēkus (ARS) Lielbritānijas vadībā nolēmušas veidot septiņas NATO dalībvalstis. ARS ir Lielbritānijas iniciatīva, tās mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu darboties dažādās operacionālās vidēs gan starptautiskajās operācijās, gan veikt kolektīvās aizsardzības uzdevumus.

Alianses politiķi ir pieņēmuši tikai konceptuālus lēmumus par iepriekšminētajiem jaunajiem projektiem, tagad militārajiem ekspertiem NATO Militārajā komisijā ir uzdevums šos projektus ieviest dzīvē. Pagaidām ir pāragri runāt par spēku sastāvu un izvietojumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!