Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro.
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam lielākoties pakļauti pensionāri. 70% jāiztiek ar mazāk nekā 300 eiro mēnesī. Tāpat riska grupā ir invalīdi, vientuļās sievietes, vientuļie vecāki ar bērniem, ilgstošie bezdarbnieki.
Nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu tiesībsargs Juris Jansons vērtē kā šokējošu, piebilstot, ka tas ir daudz, bet situācija vēl pasliktinās. "Ja vēl iepriekšējos periodos tas bija bremzējies, tad šobrīd nekas par to neliecina, situācija pasliktinās," raidījumam norādījis Jansons.
Centrālās statistikas pārvaldes Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs raidījumam pauž, ka nabadzības risks korelē ar izglītības līmeni – jo augstāka ir izglītība, jo zemāks nabadzības risks. Iedzīvotājiem ar pamatskolas vai zemāku izglītību nabadzības risks ir aptuveni 34%, bet cilvēkiem ar augstāko izglītību – nepilni 7%.
"Ja GMI ir daži dasmiti eiro, nu, paklausieties, tas taču ir izsmiekls, kas nekur nav balstīts uz nekādiem ekonomiskiem aprēķiniem," pauž tiesībsargs.
Iedzīvotāji zem nabadzības riska sliekšņa Latvijā visvairāk nespēj atļauties segt neparedzētus izdevumus, doties brīvdienās ārpus mājām reizi gadā, nav līdzekļu gaļas un zivju ēšanai katru otro dienu, tāpat ir problēmas segt regulāros rēķinus. Šāda materiālā nenodrošinātība tikpat kā nepastāv Luksemburgā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā. Savukārt sliktāka situācija par Latviju ir vien Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Tiesībsargs nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, akcentējot - ir nenormāli, ka vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju cīnās par izdzīvošanu. Prezidents reaģējis šonedēļ, atzīstot, ka sociālā nevienlīdzība un medicīnas nepieejamība ir pat valsts drošības jautājums.
Sociālekonomiskie eksperti uzsver - nabadzību var mazināt ar sabiedrības vidusslāņa palielināšanas stimulēšanu. "Šis vidusslānis Latvijā neapšaubāmi arī ir, bet ir jārunā, kādas pazīmes, kādas iezīmes raksturo šo vidusslāni. Klasiski socioloģijā ar vidusslāni apzīmē tādas patēriņa lietas, tā ir spēja iegādāties ilglaicīgas patērēšanas priekšmetus, tā ir spēja doties ilgākos un tālākos vasaras ceļojumos," norādījusi LU SZF Socioloģijas programmas direktore Aija Zobena.
Finanšu ministrija savukārt paudusi uzskatu, ka viens no līdzekļiem nabadzības mazināšanā būtu progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa piemērošana. Priekšlikumu izstrādās līdz nākamā gada aprīlim, bet vēl gads būtu nepieciešams tā ieviešanai.
Labklājības ministrijai ir daudz vienkāršāks problēmas cēlonis un risinājums – minimālā alga. Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) norādījis, ka piedāvājums bijis palielināt minimālo algu par 10%, kas ir 37 eiro, bet dažādu spiedienu rezultātā no uzņēmumu organizācijām šāds priekšlikums noraidīts.
