Pirms notas nosūtīšanas, protams, jāpierāda, ka naftas noplūdē vainojama Lietuva, pauda ministrs.
"Izdevumus sarēķinās un piestādīs Lietuvai," sacīja Balodis, paskaidrojot, ka izdevumos ietilpst naftas produktu savākšanas izmaksas, arī zaudējumi dabai.
Balodis arī pauda gatavību noskaidrot, vai naftas produktu pārkraušana nav notikusi nepieļaujamos laika apstākļos.
Ministrs arī prognozēja, ka Latvijas piekrastē netiks izskalots liels daudzums naftas produktu, jo lielos viļņos daļa piesārņojuma iztvaikos.
BNS jau ziņoja, ka Jūras vides pārvalde prasīs rakstiskus paskaidrojumus no Klaipēdas reģionālā vides departamenta, kādēļ nelaime notikusi, kādēļ spēcīga vēja un viļņu laikapstākļos notikušas pārkraušanas operācijas, lai gan noteikumi to neļauj.
Jau vairākkārt vēstīts, ka 6.decembrī ap pulksten 20.45, plīstot kāda tankkuģa naftas pārsūknēšanas caurulei, jūrā izplūdušas aptuveni trīsarpus tonnas jēlnaftas.
Liepājas reģionālās vides pārvaldes un Jūras inspekcijas inspektori devušies pārbaudīt Latvijas dienvidrietumu piekrasti, lai konstatētu iespējamo naftas produktu piesārņojumu.
Ministra palīgs Jānis Aizsilnieks BNS apstiprināja, ka trešdien, 8.decembrī, ministrijā Balodis tiksies ar Ventspils un Liepājas mēriem, lai pārrunātu rietumu piekrastes jūras vides stāvokli un notiekošo Būtiņģē.
Arī Vides aizsardzības klubs (VAK) otrdien gatavojas spriest, kā varētu palīdzēt naftas produktu savākšanā un vai Latvija vispār ir spējīga to izdarīt, BNS informēja VAK prezidents Ģirts Strazdiņš.