Latvija plāno rosināt sarunas par prāmja kustības atjaunošanu starp Kurzemi un Sāremā salu Igaunijā, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā informatīvā ziņojuma.
Ziņojumā ietverta Latvijas nostāja par vairākiem jautājumiem, kuri tiks apspriesti Latvijas-Igaunijas Starpvaldību komisijas (SVK) sēdē 10. oktobrī. Saskaņā ar sadarbības nolikumu, komisijas izveidošanas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos.
Pēdējā komisijas sēde notika 2017. gada 10. martā, un tajā tika pieņemts lēmums šogad darba kārtībā ietvert jautājumus par pārrobežu dzelzceļa savienojuma attīstību, veselības aprūpi pierobežas reģionos, kā arī par nodokļu jautājumiem pierobežā.
Papildus SVK darba kārtībai šogad tiek virzīti vēl četri jautājumi no Latvijas puses un divi jautājumi no Igaunijas puses. Latvijas puses izvirzītie jautājumi saistīti ar prioritāri rekonstruējamajiem pierobežas ceļu posmiem, ar prāmja savienojumu starp Sāremā salu un Kurzemi, ar vienota ģeodēziskā pamatojuma izveidi dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei, kā arī ar savstarpējo pārrobežu glābšanas operāciju procedūru un plānu saskaņošanu.
Savukārt Igaunijas puses izvirzītie jautājumi saistīti ar kopējās iepakojumu depozīta sistēmas izveidi un Valgas slimnīcas sniegto pakalpojumu izmantošanu pārrobežā.
Pērn valstis vienojās izvērtēt iespējas veikt grozījumus Latvija un Igaunijas valdību konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, lai nodrošinātu iespēju vienas valsts rezidentiem piemērot otrā valstī gūtajiem ienākumiem neapliekamo minimumu katru mēnesi.
Sarunas par minētajiem grozījumiem Nodokļu konvencijā bija paredzēts noorganizēt šogad, taču, kā norāda Finanšu ministrija, ar šī gada 1. janvāri Latvijā ir sākta diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana, saskaņā ar kuru, lai noteiktu galīgi maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu, ir nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Līdzīga sistēma esot arī Igaunijā, un, tā kā turpmākā risināšanas gaita ir tehniska, Finanšu ministrija rosinājusi jautājumu vairs nerisināt SVK, taču Igaunija uzskata, ka jautājums jāatstāj SVK darba kārtībā, līdz ir noturētas abu valstu nozares speciālistu diskusijas un panākts progress tā risināšanā.
Medicīnas jomā abas valstis plāno spriest par medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu Valgas slimnīcā un sadarbību neatliekamās palīdzības sniegšanā ārkārtas situācijās. 2017. gadā SVK sēdē tika nolemts sākt darbu pie divu līgumu sagatavošanas - līguma, kas nodrošinātu, ka Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm būtu iespēja nepieciešamības gadījumā pacientus no Latvijas pierobežas apdzīvotajām teritorijām Valkas novadā nogādāt Valgas slimnīcā un līguma, kas paredz, ka Latvijas Nacionālais veselības dienests varētu samaksāt Valgas slimnīcai šajos gadījumos.
Tomēr iesaistītās puses konstatēja, ka NMPD un Latvijas Nacionālajam veselības dienestam nav deleģējuma slēgt līgumus ar citu valstu slimnīcām, tāpēc, lai piešķirtu šādas tiesības, puses izskatīja iespēju grozīt "Vienošanos par savstarpējo palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā". Pēc situācijas izpētes Veselības ministrija gan norādījusi, ka izmaiņas nepieciešamas nav un šī gada augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas šādu deleģējumu institūcijām sniedz. Līdz ar to puses turpinās sarunas pie pakalpojumu sistēmas sakārtošanas.
Runājot par pārrobežu transporta attīstību, valstis skatīs četrus jautājumus. Jautājums par dzelzceļa savienojuma Rīga-Tartu attīstību izriet no iepriekšējās SVK sēdes, kurā tika skatīti jautājumi par vilcienu kustības sarakstu sinhronizēšanu dzelzceļa savienojumā starp Tartu un Rīgu, kā arī tika apsvērts priekšlikums par tiešās dzelzceļa līnijas Tartu-Rīga atjaunošanu.
Satiksmes ministrija norāda, ka dzelzceļa līnijas Rīga-Tartu vilcienu kustības saraksts 2017./2018. gada vilcienu kustības grafikā ir sinhronizēts, bet attiecībā uz potenciālo jaunas dzelzceļa līnijas atvēršanu - no pārvadātājiem šāds pieprasījums neesot saņemts. Savukārt Igaunijas puse uzskata, ka nepieciešams pieprasīt Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kompānijai "Elron" un Latvijas kompānijai "Pasažieru vilciens" identificēt kritisko pasažieru skaitu reģionālajās līnijās, lai varētu harmonizēt biļešu iegādes sistēmas abās kompānijās.
Tāpat Igaunija lūdz sniegt pārskatu par "Pasažieru vilciena" un Latvijas dzelzceļa savienojumiem un vilcienu parka modernizācijas plāniem attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa līniju Rīga-Tartu.
Latvija rosina sākt diskusijas arī par prāmja savienojumu starp Sāremā salu un Kurzemi, aicinot abu reģionu pārstāvjus ziņot par veiktā pētījuma secinājumiem un aprēķiniem prāmja rentabilitātei. Latvijas ieskatā, transporta savienojuma neesamība padara sadarbību starp šīm divām teritorijām neiespējamu. "Sāremā salā ir attīstīts tūrisma pakalpojumu sniegšanas piedāvājums, bet viesi no Latvijas rietumu daļas un Lietuvas var nokļūt Sāremā tikai ar lielu līkumu caur Virtsu pilsētu Igaunijas rietumu piekrastē. Prāmja satiksmes atjaunošana sniegtu ieguvumus tūrisma pakalpojumu sniedzējiem abās valstīs, jo laikā no 2005. gada līdz 2008. gadam, kad šāds savienojums pastāvēja valstu starpā, to ik gadu vasaras sezonā lietoja līdz 17 500 pasažieru," teikts ziņojumā.
Tāpat Latvija rosina sākt sarunas par vienota ģeodēziskā pamatojuma izveidi dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei, kā arī iekļaut darba kārtībā jautājumu par kopēju resursu izveidi, plānošanu un reaģēšanu glābšanas operāciju laikā, piemēram, nekontrolētas masveida cilvēku pārvietošanās gadījumā reģionālā līmenī.
