Foto: LETA
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ap 80% no Latvijas likumiem top, ieviešot ES direktīvas vai pielāgojot nacionālos normatīvos aktus tieši piemērojamo regulu iedzīvināšanai, aplēsis Eiropas Parlamenta Informācijas birojs.

Par direktīvu savlaicīgu nepārņemšanu Eiropas Komisija pret dalībvalstīm var piemērot pārkāpuma procedūras, tostarp finansiālas sankcijas, tomēr līdz šim Latvijai par kavēšanos ar ES normatīvu pārņemšanu nācies maksāt samērā reti. Laika posmā no pērnā gada 31. augusta līdz šā gada 1. februārim Eiropas Komisija pret Latviju ir sākusi desmit pārkāpuma procedūras lietas, no kurām vairums - sešas - ir par direktīvas ieviešanas nepaziņošanu, bet trīs pārkāpuma procedūras sāktas par ES tiesību aktu nepareizu ieviešanu. Kopumā šobrīd ir aktuālas trīspadsmit pārkāpuma procedūras.

 Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopoto informāciju, Latvija ir viena no pirmrindniecēm direktīvu pārņemšanā un ļoti apzinīgi pilda Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktās saistības, dažubrīd ES direktīvu pārņēmēju "reitingā" ierindojoties pat otrajā vietā starp "čaklākajiem" direktīvu pārņēmējiem. 

No ziņojumiem, kurus savulaik regulāri gatavoja Tieslietu ministrija, izriet, ka ar direktīvu pārņemšanu bieži vien "grēko" Ekonomikas, Iekšlietu, Finanšu un Satiksmes ministrijas. 

ES direktīvu darbības joma skar visdažādākās dzīves sfēras, sākot no, piemēram, bērnu pornogrāfijas apkarošanas un maksājumu kavējumiem komercdarbībā, un beidzot ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus liberalizāciju, par kuru Latvijā pēdējos gados notikušas asas diskusijas.

Tomēr ES normatīvi faktiski neietekmē sociāli visjūtīgākos tematus - pensiju un pabalstu apmēru, veselības aprūpes organizēšanu, izglītības sistēmu un kultūras jomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!