Foto: morgueFile
Šogad tā dēvētā leģionāru slimība ir apstiprināta jau 14 cilvēkiem un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem par šo pašu periodu saslimstība pieaugusi vairāk nekā 2,6 reizes, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dati.

Šogad deviņi leģionāru slimības gadījumi konstatēti Rīgā, trīs - Liepājā un pa vienam gadījumam Baložos un Baldonē, teikts valdības atbildes vēstulēs projektā tiesībsargam. Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, LIC darbinieki ir apsekojuši 33 objektus - dzīvesvietas, darba vietas, sporta zāles -, un 11 objektos ir konstatēta legionellu klātbūtne. No izmeklētajiem 64 ūdens paraugiem legionella konstatēta 22 ūdens paraugos, 53% gadījumu tie ir karstā ūdens paraugi un 10,3% gadījumu - aukstā ūdens paraugi.

Savukārt pērn visā gadā tika reģistrēti 49 leģionāru slimības gadījumi. Pērn LIC epidemiologi apmeklējuši 106 objektus, kur paņemti 214 ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai.

Lai mērķtiecīgi informētu legionelozes skarto māju iedzīvotājus par situāciju un profilakses pasākumiem, LIC epidemiologi katru reizi izplata īpašu informācijas lapu, kurā ir minēti dzeramā ūdens testēšanas rezultāti, kas norāda uz legionellu klātbūtni, kā arī nepieciešamie profilakses pasākumi. Pērn decembrī arī Veselības ministrija kopā ar LIC speciālistiem sagatavoja informatīvu materiālu iedzīvotājiem par legionelozes profilaksi un nosūtīja Rīgas domei izvietošanai daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās.

Arī to namu apsaimniekotājus, kur tiek apstiprināti legionelozes perēkļi, LIC speciālisti informē par pasākumiem, kas varētu ierobežot legionellu vairošanos ūdensapgādes sistēmās. Tomēr ūdensvadu dezinfekcija un skalošana ir sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs tehniskais process, kam ir nepieciešams speciāls aprīkojums un sagatavots tehniskais personāls un šādus pakalpojumus sniedz tikai komersanti. Vienreizēja ūdensvadu dezinfekcija arī nenodrošina ilglaicīgu efektu. Tāpēc ir aktualizējusies nepieciešamība stiprināt kontroli un veikt profilaktiskus pasākumus, kas nodrošinātu karstā ūdens temperatūru virs plus 50 grādiem, lai legionellu baktērijas nevairotos.

Ar šo jautājumu nodarbojās Veselības inspekcija (VI), kas saņēmusi AS "Rīgas siltums" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" skaidrojumus par iespēju regulēt un mainīt karstā ūdens temperatūru ēkās. Uzņēmumi norāda, ka pēc iedzīvotāju lūguma tiek samazināta karstā ūdens temperatūra dzīvojamās ēkās. Karstā ūdens temperatūra, ko saņem iedzīvotāji, un tās režīmi ir ēku pārvaldnieku (apsaimniekotāju) pārziņā.

Vienlaikus Veselības ministrija uzskata, ka Slimību profilakses un kontroles centra darbība būtiski uzlabos situāciju infekciju slimību jomā, tajā skaitā arī legionelozes izplatībā.

Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no 2010.gada novembra. Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs, un 2010.gadā ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.

Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes, - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.

Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī smēķētājiem.

Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!