Latvija apņēmusies arī nākamgad turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, tostarp pārvaldes stiprināšanai un cīņai pret korupciju, apliecināja Ārlietu ministrija (ĀM).
Attiecībā uz attīstības sadarbības jomu šajā gadā vairākas aktivitātes tika īstenotas ministrijas budžeta līnijas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" ietvaros, izmantojot 451 400 eiro. Tāpat 2016. gadā Ukrainas atbalstam tika piešķirts papildus finansējums 141 000 eiro apmērā, lai īstenotu attīstības sadarbības granta projektus.
Vairāk nekā 40% no attīstības sadarbības aktivitātēm izmantotā finansējuma partnervalstu atbalstam – 234 314 eiro – investēti Ukrainā.
Nākamajā gadā ministrijas budžeta līnija "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" noteikta 463 813 eiro apmērā. Konkrētus atbalsta instrumentus un finansējuma sadalījumu apstiprinās Attīstības sadarbības politikas plāna 2017. gadam ietvaros.
Ministrijā norādīja, ka Latvija atbalstu Ukrainai sniegs atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2016. – 2020. gadam noteiktajām prioritātēm. Viena no tām ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana – cīņa pret korupciju, atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, kā arī demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā.
Tāpat starp prioritātēm ir atbalsts decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšanā, kā arī atbalsts eksportspējas stiprināšanai un ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešanā praksē lauksaimniecības jomā. Arī nākamajā gadā atbalstu Ukrainai turpinās saskaņā ar minētajām prioritātēm.
Attiecībā uz Latvijas dalību civilajās misijās, ĀM informēja, ka kopš 2014. gada Latvijas civilie eksperti piedalās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Speciālajā novērošanas misijā Ukrainā – pašlaik nosūtīti septiņi civilie eksperti. Tāpat Latvija veikusi brīvprātīgās atbalsta iemaksas EDSO Speciālajai novērošanas misijai. Tā 2014. gadā tika veiktas iemaksas 45 000 eiro apmērā, bet 2015. gadā – 52 tūkstošu eiro apmērā.
Kopš 2015. gada Latvija piedalās arī Eiropas Savienības (ES) Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformu atbalstam Ukrainā (EUAM Ukraine). Šobrīd misijā strādā trīs civilie eksperti no Latvijas.
Ministru kabinets arī šā gada 3. maijā konceptuāli atbalstīja līdz piecu civilo ekspertu nosūtīšanu darbam ES Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā un līdz piecpadsmit civilo ekspertu nosūtīšanu dalībai EDSO speciālajā novērošanas misijā Ukrainā. Reālais nosūtīto ekspertu skaits ir atkarīgs no starptautisko organizāciju rīkoto atlases konkursu rezultātiem.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
