Viedo māju sistēmu ierīkotāji un programmētāji Latvijā ir liels retums. Ja Vācijā šādu speciālistu ir 18 000, tad Latvijā - tikai 35 speciālisti. Lai gan Baltijā vienīgajā starptautiskajā viedo māju pārvaldības sistēmas KNX mācību centrā Lietuvā šo diplomu ir ieguvuši seši speciālisti, tas tik un tā neaizpilda būtisko speciālistu trūkumu, norāda SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" mārketinga speciāliste Līva Brazovska.
Uz Lietuvu Latvijas inženieri dodas iegūt kvalificētu ēku viedās automātikas speciālista diplomu, ar kuru pēc tam iespējams strādāt 126 valstīs visā pasaulē. Asociācija KNX rada un uzrauga starptautiskus celtniecības un māju viedās vadības standartus, kas ir spēkā visā pasaulē. KNX mācību centrs Lietuvā atvērās gandrīz pirms diviem gadiem un šo divu gadu laikā no Latvijas kursos iestājušies un kvalificēta ēku viedās automātikas speciālista diplomu ieguvuši seši Latvijas iedzīvotāji, informēja Brazovska.
"Mūsu mērķis ir radīt iespējami vairāk speciālistu, kas strādā saskaņā ar starptautiskajiem KNX standartiem, un tādējādi piešķirt viedo māju īpašniekiem vairāk drošības un izvēles brīvības," stāsta viedo māju automatizētās vadības sistēmu mācību un tehniskās apkopes centra "Jung Academy" Viļņā direktors Raimunds Skurdenis.
Viņš norāda, ka ar KNX mācību centra palīdzību ir cerība, ka izdosies samazināt viedo māju sistēmu ierīkotāju un programmētāju trūkumu. "Baltijas valstīs šis trūkums ir milzīgs. Latvijā šo speciālistu ir 35, Lietuvā - 46, Igaunijā - 25. Savukārt Vācijā viedo ēku speciālistu ir 18 000, bet Polijā - 930," salīdzina Skurdenis.
Speciālisti, kas iegūs diplomus par apgūtajām mācībām, tiks reģistrēti publiski pieejamos asociācijas KNX sarakstos. Tādējādi viedā mājokļa īpašnieks vienmēr varēs pārbaudīt, vai speciālistam, pie kura viņš vēršas, ir nepieciešamā kvalifikācija. "No vienas puses, tas sniedz viedā mājokļa īpašniekam papildu garantijas par darbu veikšanu, bet, no otras, - KNX sarakstos esošais speciālists iegūst tiesības darboties arī ārpus Latvijas robežām, tādējādi iegūstot vairāk darba iespēju," piebilst "Jung Academy" sadarbības partnera "Baltijas Elektro sabiedrība" mārketinga speciāliste Brazovska.
Kā norāda Skurdenis, viedie mājokļi Baltijā kļūst arvien populārāki. Tie ilgtermiņā efektīvi spēj samazināt enerģijas izmaksas un uzlabot dzīves komfortu. Šīs sistēmas parasti tiek ierīkotas uz 20-40 gadiem. Tādēļ ir saprotami, ka šīs sistēmas var dzīvot ilgāk nekā cilvēks, kas tās ieprogrammēja.
"Ir lieliski, ja māja ir iekārtota pēc standartiem. Bet, ja viedā māja darbojas tā, kā ir iecerējis autodidakts, kas kāda iemesla dēļ ir pazudis, attiecīgā informācija ir palikusi tikai viņa galvā un neviens cits šo radīto sistēmu nevar pārņemt," par reālām situācijām stāsta Skurdenis. Savukārt, ja mājoklis tiek iekārtots un ieprogrammēts pēc universālas sistēmas, kuru saprot daudzi speciālisti, piemēram, tie, kas saņēmuši KNX mācību centra diplomu, šāda mājokļa uzraudzīšanu var viegli pārņemt, tādējādi tā īpašnieks nenonāk bezcerīgā situācijā.
"Jo vairāk viedo māju ierīkošanas speciālistu strādās saskaņā ar Eiropas Savienībā un citās valstīs spēkā esošajiem KNX standartiem, jo vairāk drošības būs lietotājam - viedā mājokļa īpašniekam. Līdz ar to īpašniekam būs lielāka brīvība, izvēloties apkalpojošo speciālistu vai konkrēta uzņēmuma aprīkojumu," stāsta Brazovska.
Ievērot starptautiskos KNX standartus ir īpaši svarīgi, ceļot jaunas ēkas, kas būs jānodod jau pēc jaunām energoefektivitātes prasībām. "Bieži vien lēmums par mājas automātiskās vadības sistēmas instalēšanu tiek pieņemts novēloti - jau beidzot ierīkot ēku, tātad, kad sistēmas uzstādīšana jau var būt ievērojami sarežģītāka vai pat neiespējama. Ir ļoti svarīgi pieņemt lēmumus savlaicīgi, bet to var veikt tikai kvalificēti speciālisti, kas tiek sagatavoti jaunajā mācību centrā," stāsta Brazovska.
