Septiņas NATO valstis grasās izveidot jaunu ātrās reaģēšanas vienību, kurā ietilps vismaz 10 tūkstoši cilvēku, vēsta laikraksts "The Financial Times".
Par šādu soli NATO paziņošot nākamnedēļ organizācijas samitā Velsā.
Medijs norāda, ka jaunā militārā spēka izveidošana ir atbildes reakcija uz Krievijas agresiju Ukrainā. Septiņu valstu mērķis ir radīt pilnībā funkcionējošu militāru spēku ātrai reaģēšanai un regulārām mācībām.
Lielbritānija jaunajā vienībā piedalīsies gan ar gaisa, gan jūras, gan sauszemes spēkiem. Jaunajā vienībā piedalīsies arī Dānija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Norvēģija un Nīderlande. Arī Kanāda apsver pievienošanos.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, premjere Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka ir informēta par šādas ātrās reaģēšanas vienības izveidi. Faktu, ka šāda vienība varētu jau Velsas NATO samita laikā tikt izveidota, premjere atteicās apstiprināt.
Kā liecina neoficāla informācija Latvijas pārstāvniecībā NATO, šobrīd tiekot aktīvi strādāts pie kāda konkrēta veida, kā NATO stiprināt savas drošības spējas. Avots gan neapstiprināja, ka runa būtu par ātrās reaģēšanas vienības izveidi.
Laikraksts norāda, ka NATO grūtības sagādājusi adekvātas atbildes atrašana Krievijas invāzijai Krimā un bruņotajai agresijai Austrumukrainā.
Jauno ātrās reaģēšanas vienību vadīs Lielbritānija. Visticamāk, tā regulāri piedalīsies dažādās mācībās Eiropā un citviet, informē "The Financial Times" atsaucoties uz kādu militāru amatpersonu.
Amatpersonas arī uzskata, ka jaunā iniciatīva būs spēcīgs diplomātisks rīks, lai nostiprinātu attiecības ar Austrumeiropas valstīm. Laikraksta arī norāda, ka Lielbritānijai šī jaunā organizācija varētu nest finansiālus ieguvumus, jo vienotās militārā aprīkojuma prasības varētu mudināt dalībvalstis izmantot šajā valstī ražoto aprīkojumu.
