Latvija var kļūt par Krievijas atbilžu poligonu Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, prognozēja politologs Kārlis Daukšts.
Viņaprāt, ES noteiktās trešās fāzes sankcijas beidzot sāks tieši ietekmēt ne tikai Krievijas eliti un Valsts prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātās personas, bet arī civiliedzīvotājus. "Arvien vairāk Krievijas sabiedrība sāks saprast notikušā nopietnību, jo par to nāksies maksāt ar savu maka saturu," uzskata politologs.
"Krievija nespēs aizņemties savām bankām finanšu līdzekļus, kas veicinās rubļa devalvāciju un inflāciju. Cenu celšana kļūs neizbēgama, it īpaši tām precēm, kuras tiks importētas no ES. Tas viss radīs ekonomiskās grūtības valsts sistēmai kopumā," pārliecināts Daukšts.
"Tomēr jāatzīst, ka Krievijā ir izvērsusies tik liela propaganda, ka Putins vairs nevarēs atkāpties. Viņš atdursies pret masu pretestību, jo paša veicinātā patriotiskā propaganda to būs veicinājusi. Var pat sacīt, ka jaunās sankcijas ir iedzinušas Putinu stūrī, kas varētu radīt agresīvāku noskaņojumu. Protams, situāciju prognozēt ir ļoti grūti, taču līdzšinējās cerības, ka elite, kas ir Putina tiešā pakļautībā, mēģinās mainīt situāciju, diez vai piepildīsies. Režīms ir stingrs, un Putins ir viens no tiem, kurš neatkāpsies savu mērķu realizācijai," uzskata politologs.
Viņš gan nenoliedz, ka Krievija varētu izmantot Latviju par sava veida izmēģinājuma poligonu, eksperimentējot ar atbildēm, kuras tā vēlēsies vērst pret pārējām ES valstīm.
"Latvija ir pirmajās līnijās, tādēļ mēs varam ciest visvairāk. Tas gan būtu visļaunākais scenārijs, taču šādu iespēju nevar izslēgt," sacīja Daukšts, norādot, ka Latvijas diplomātiem vajadzētu rīkoties aktīvāk, pieprasot ES aizsardzību pret šādiem gadījumiem. "Viņiem vajadzēja sacīt - mēs esam daļa no Eiropas, mēs esam ES sastāvdaļa, taču mums, esot pirmajās līnijās, ir nepieciešams finansiāls drošības spilvens. Ir jāstrādā tā, lai ES saprot ne tikai savas stratēģiskās ģeopolitiskās intereses, bet arī šeit dzīvojošo iedzīvotāju situāciju, kuri ir ļoti cieši saistīti ar Krieviju. Finansiālajiem drošības spilveniem vajadzētu būt vismaz tik lieliem, lai noturētu mūsu sociālo stabilitāti."
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu.
Jaunās jeb tā dēvētās trešās fāzes sankcijas atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, būs vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
