Latvija varētu uzņemt ap 50 bēgļiem, bet mūsu valsts problēma ir, ka nav integrācijas politikas, šādu valsts pozīciju nākamnedēļ Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē paudīs Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM).
15. un 16. jūnija padomes pozīcija piektdien tiek pārrunāta Saeimas Eiropas lietu komisijā.
IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa komisijas sēdē norādīja, ka Eiropas Komisijas plāns paredz, ka Latvijai kopumā jāuzņem 737 bēgļi, tomēr Latvija šobrīd vienā reizē bez fundamentālām izmaiņām patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" varētu uzņemt ap 50 bēgļiem.
"Ar šādu skaitu mēs varētu tikt galā," teica Siliņa.
Viņa piebilda, ka cilvēku iespējamais skaits, ko mūsu valsts varētu uzņemt, mazliet varētu pieaugt, tomēr telpas "Muceniekos" esot ļoti mazas un jārēķinās ar to, ka būtu jāuzņem arī veselas ģimenes.
Pēc ministrijas ieskata, pašlaik Latvijā nav vienota mehānisma, ko darīt pēc tam, kad bēgļi ieradušies patvēruma centrā. "Latvijas problēma ir tāda, ka mums nav integrācijas politikas - ne tikai par valodas apmācību, bet tiesiskais ietvars, ko darītu ar viņiem pēc, kad iegūst statusu - kur viņi dzīvo, strādā," pauda Siliņa.
IeM parlamentārā sekretāre informēja, ka padomes laikā nav paredzēts balsojums, līdz ar to nekādi lēmumi netiks pieņemti, tomēr aizsāksies diskusijas. "Šī būs pirmā reize, ka ministri oficiāli tiks iepazīstināti ar jauno Eiropas migrācijas programmu, ko piedāvāja Eiropas Komisija," viņa sacīja.
Latvijas pozīcija paredz atbalstīt "Frontex" operāciju stiprināšanu un mūsu valsts aktīvāku dalību tajā, nosūtot papildu Valsts robežsardzes ekspertus uz Vidusjūru. Tāpat IeM izanalizējusi piedāvāto obligāto kvotu sistēmu.
"Vairākas valstis ir dažādi vērtējušas piedāvāto kvotu sistēmu un iebilst pret to, norādot, ka kvotu sistēma neatbilst ES brīvprātības solidaritātes principiem," klāstīja Siliņa. Valstis, kuras iebilst pret obligātu bēgļu uzņemšanu, ir Ungārija, Polija, Lietuva, Portugāle, Čehija, Slovākija.
"Pēc dažādām neformālām diskusijām ir skaidrs, ka arī lielās valstis vairāk runā par brīvprātību - Francija un Vācija, jo tām ir citi iebildumi, ka kvotu sadalījums nav tāds, kāds gribētu," viņa turpināja.
Latvija atbalstīs brīvprātīgu, koordinētu bēgļu pārvietošanu ES, tomēr iebildīs pret piespiedu mehānismu - kvotām. "Mūsu pozīcijā teikts, ka ir jāņem vērā katras valsts spēja uzņemt bēgļus, kapacitāte, tas, ka Latvija nekad nav piedalījusies šajās shēmās, kā arī vēsturiskais aspekts," teica Siliņa.
