Ja Latvija nav gatava pati parūpēties par savu drošību, veicot atbilstošas iemaksas NATO budžetā, tad nav arī godīgi gaidīt aizsardzību no citiem, tā šovakar diskusijā "10 gadi NATO: vai esam drošībā?" vairākkārt izteicās bijušais SAB vadītājs Jānis Kažociņš un citi eksperti.
Kažociņš norādīja, ka Latvija "nevar dzīvot uz ASV rēķina". Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāve Baiba Braže atzina, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam nodrošināt, ka iemaksa NATO budžetā ir 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus viņa norādīja, ka pēc ekonomiskās krīzes katru gadu Latvijas aizsardzības budžets ir palielinājies, kas vērtējams pozitīvi.
Kažociņš norādīja, ka Latvijai ir aktīvāk jādomā arī par savām izlūkošanas spējām.
Diskusijas rezultātā abi eksperti atzina, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina, lai līdz 2020.gadam varētu sasniegt solītās iemaksas. Īpaši svarīgi tas esot patlaban, kad Krimas notikumu attīstība no jauna likusi definēt militārā konflikta jēdzienu. Vienlaikus Kažociņš norādīja, ka Krimas apstākļi ir pilnīgi atšķirīgi no Latvijas.
Kā ziņots, Rīgā, Latvijas 1.rokkkafejnīcā, notiek diskusija "10 gadi NATO: vai esam drošībā?", kuras mērķis ir apspriest Latvijas drošībai aktuālos jautājumus, informēja Latvijas Transatlantiskajā organizācijā.
Pirms desmit gadiem Latvija pievienojās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Gan tolaik, gan tagad tas tiek uzskatīts par nozīmīgāko soli Latvijas suverenitātes un drošības nostiprināšanā kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr Latvijas budžetā aizsardzībai atvēlētais finansējums krietni atpaliek no NATO noteiktajiem standartiem, proti, pagājušajā gadā tie bija 0,97% no iekšzemes kopprodukta, bet šogad - 0,91%.
NATO lomu vēl vairāk aktualizē pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā. Jaunākās norises Ukrainā raisa pamatotas bažas par kaimiņvalsts Krievijas agresīvajiem nodomiem un tālāko rīcību, norāda pasākuma rīkotāji.
