Aizsardzības resoram pagaidām pietiek finanšu līdzekļu patruļām, lai reaģētu uz biežajām Krievijas bruņoto spēku kuģu aktivitātēm Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
AM jau iepriekš bija rēķinājusies ar Krievijas militārajām aktivitātēm. Ņemot vērā pieaugošo Krievijas flotes aktivitāti Latvijas ūdeņu tuvumā jau kopš jūlija, Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai savlaicīgi identificētu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes.
Šobrīd papildu finanšu līdzekļi patruļām, lai reaģētu uz kuģu tuvošanos Latvijas ūdeņiem, nebūs nepieciešami. Papildu līdzekļi gan vajadzīgi aprīkojuma iegādei, lai kuģus nodrošinātu ar ieroču un radaru sistēmām, uzsvēra Galkins.
Ja Krievija savas aktivitātes palielinās, tad, protams, Latvijai vairāk būs jātērē līdzekļi biežākām patruļām, norādīja Galkins.
Šogad novērotā Krievijas lidmašīnu un kuģu aktivitāte Latvijas ūdeņu tuvumā ir lielāka nekā iepriekšējos deviņos gados kopā.
Jau ziņots, ka Latvijai nākamgad Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija izmaksās trīs miljonus eiro. Pašlaik Latvijai misija izmaksā teju miljonu eiro. Patrulēšanas misijas budžetu Baltijas valstīm nepieciešams palielināt, jo, kopš gada sākuma reaģējot uz spriedzi Ukrainā, NATO dalībvalstis misijā palielinājušas patruļlidmašīnu skaitu.
Arī trīs miljonu piešķiršana pilnībā nesedz izmaksas patrulēšanai, jo tās valstis, kas nodrošina patrulēšanu, lielāko daļu izdevumu sedz pašas. Kopumā Baltijas valstīm patrulēšana izmaksās deviņus miljonus.
