Notikumi Ukrainā apliecina Krievijas imperiālistisko dabu un tās nesodāmības apziņu, žurnālistiem pauda bijušais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).
"Lai kādi būtu Krievijas argumenti, veids, kā tā rīkojas, ir rupjš starptautisku normu pārkāpums. Tā ir okupācija, iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās," sacīja Kristovskis.
Jautājot, vai Krievijas rīcība liecina, ka šī valsts rada draudus arī Latvijai, bijušais ārlietu ministrs atzīmēja, ka nevēlas vilkt paralēles ar Latviju, taču ir jāvērtē, kāpēc šāda situācija ir radusies.
Kristovskis sacīja, ka Krievija parāda savu imperiālistisko, bīstamo dabu, kas sakņojas totalitārisma ideoloģijā. "Krievijai ir nesodāmības apziņa. Starptautiskās tiesības tā pārkāpusi jau aizgājušajā gadsimtā, tas Krievijai liek justies nesodītai" atgādināja bijušais ārlietu ministrs.
Jebkurai no Krievijas kaimiņzemēm jārēķinās, ka tajās var notikt Ukrainas scenārijs, ja tās darbības neatbildīs Krievijas ģeopolitiskajām iecerēm. Tāpēc ir tikai uzteicami, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija spējusi izkļūt no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes un kontroles, atzīmēja politiķis.
"Iestāšanās ES un NATO mūsu situāciju padara drošāku nekā Ukrainā," pauda Kristovskis. Tāpat uzskata arī bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs, sakot, ka Latvijai jāpriecājas, ka tā cītīgi strādājusi, lai atrastos drošībā.
Birkavs atgādināja, ka pareizs lēmums bija Krievijas armijas izvešana deviņdesmitajos gados. "Toreiz gan tika apgalvots, ka gan jau viņi paši aizies. Ievešana ir īss process, bet izvešana iet ļoti lēni," atzīmēja politiķis.
Kristovskis sacīja, ka Latvijas uzdevums ir nesaasināt situāciju Ukrainā un turpināt atbalstīt "Maidanā dzimušo jauno valsts varu", kuras mērķis ir cīnīties ar korumpēto režīmu.
Viņš sacīja, ka Ukrainā būtiskākais ir izvairīties no Krievijas provokācijām, kas tiks inscenētas no Krievijas specdienestu puses. "Latvija jau no savas vēstures zina šīs provokācijas, piemēram, uzbrukumus robežpunktiem. Jebkura padošanās provokācijai var būt iegansts lietot militāru spēku," pauda Kristovskis, piebilstot, ka Latvijai ir jāapelē pie starptautiskās sirdsapziņas, jo "iecietība pret totalitārisma izpausmju atdzimšanu ir pasīvs atbalsts." "Tas ir drauds Eiropas demokrātijai," noteica Kristovskis.
Savukārt Birkavs sacīja, ka jebkura asa starptautisko organizāciju reakcija tikai eskalētu notikumu attīstību un to nevēlas neviena no pusēm, arī Krievija. "Šis laiks starptautiskajām institūcijām ir izaicinājums pierādīt, ko spēj, bet, visticamāk, šī spēja nav tik liela," pauda Birkavs.
Viņš norādīja, ka Latvijai jāveicina miera process starp Ukrainu un Krieviju un jāuzmanās, lai pašā Latvijā nenotiktu šķelšanās.
Jau ziņots, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.
