Pētījumā secināts, ka likumdevēja, valdības un valsts struktūras kļūst aizvien atvērtākas sabiedrībai. Tiek uzsvērta tiesu neatkarība no iejaukšanās tiesas spriešanā, kā arī lēnām pieaug sabiedrības uzticība tiesām, norāda Rozenvalds.
Tāpat Latvija ir guvusi panākumus likumdošanas sakārtošanā atbilstoši Eiropas standartiem: panākts būtisks progress priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas normatīvās bāzes pilnveidošanā, ir izveidots starptautiskajiem standartiem atbilstošs pretkorupcijas tiesiskais regulējums. Kā arī salīdzinoši daudzi iedzīvotāji uzticas pašvaldībām, pastāv plašs nevalstisko organizāciju spektrs.
Ir panākta ciešāku pilsonisko saišu nostiprināšana ar nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem iedzīvotājiem un, pateicoties dubultpilsonībai, arī ar tiem iedzīvotājiem, kuri devušies uz Rietumiem.
Savukārt desmit gados joprojām nav izdevies mazināt sociāli ekonomisko nevienlīdzību. Tāpat joprojām pastāv atsvešinātība starp varas nesējiem un sabiedrību kopumā, ir pieaugusi atsvešinātība no demokrātiskajām struktūrām. Viens no iemesliem ir pašvaldību reforma - pašvaldības ir kļuvušas lielākas, cilvēki vairs neizjūt tādu saikni ar tām, norāda Rozenvalds.
Kā arī Latvijas valsts nav bijusi veiksmīga, risinot attiecības starp lielākām Latvijas etnolingvistiskajām grupām. Joprojām Latvijā ir nesamērīgi liels iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo Latvijā, bet kuriem nav pilsonības.
Pētījuma "Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits 2005-2014" tiek atbildēts uz 78 jautājumiem, kuri aptver četrus savstarpēji saistītus blokus: "Pilsonība, likums un tiesības", "Reprezentatīva un atbildīga pārvalde", "Pilsoniskā sabiedrība un tautas līdzdalība" un "Demokrātija pārvalstiskā līmenī".
Pētījuma 15 nodaļās tiek aplūkotas būtiskas demokrātijas sastāvdaļas. Pētījuma zinātniskais redaktors ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds. Nodaļas veidojuši tādi eksperti kā Jānis Ikstens, Ivars Ijabs, Iveta Reinholde, Ojārs Skudra, Ilze Šulmane, Vita Dreijere, Sigita Zankovska-Odiņa, Boriss Kolčanovs, Gatis Litvins, Anhelita Kamenska, Feliciana Rajevska, Visvaldis Valtenbergs, Anhelita Kamenska, Valts Kalniņš, Inga Vilka, Jurijs Ņikišins, Brigita Zepa, Žaneta Ozoliņa un Toms Rostoks.
Pirmais Demokrātijas audits "Cik demokrātiska ir Latvija" tika izdots 2005.gadā, kurā tika aplūkota demokrātijas kvalitāte Latvijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.
