Latvijas drošībai Spānija gatavojas nosūtīt sešus 'Leopard' tankus  (170)

Kā liecina Spānijas vēstniecības Latvijā sniegtā informācija, piedaloties NATO misijā, Spānija uz Latviju kopā varētu nosūtīt aptuveni 350 lielu personālu, kā arī sešus tankus. Paredzēts, ka uz Latviju varētu tikt nogādātas arī 14 līdz 16 kāpurķēžu kaujas mašīnas.

Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins nekomentēja Spānijas vēstniecības sniegto informāciju, jo lēmumu par tehnikas nosūtīšanu nepieņem Latvija, taču viņš atgādināja, ka Spānija ir viena no valstīm, kas iekļausies Kanādas vadītajā starptautiskajā NATO bataljonā, kuru paredzēts izvietot Latvijā.

"Vēlos atgādināt, ka vairākas bataljona dalībvalstis ir paziņojušas par dažāda veida tehnikas nosūtīšanu, taču pēc manā rīcībā esošās informācijas konsultācijas vēl turpinās un konkrēts tehnikas daudzums nav noteikts," norādīja Galkins.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš janvāra beigās žurnālistiem teica, ka bruņutehniku uz Latviju plāno nosūtīt arī trīs citas bataljona dalībvalstis - Polija, Itālija un Kanāda, taču sūtāmās tehnikas daudzumu un veidu paziņošot valstis pašas.

Galkins norādīja, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šonedēļ piedalīsies NATO ministru sanāksmē Briselē, kur diskutēs par alianses jaunajiem izaicinājumiem. Bergmanis Briselē arī piedalīsies Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sažana organizētajā sanāksmē daudznacionālā bataljona līmeņa kaujas grupas dalībvalstīm, kur kopā ar Kanādu un Latviju piedalīsies arī Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Sanāksmē pārrunās bataljona ierašanos Latvijā un valsts iespējas un padarīto sabiedroto uzņemšanai.

Jau ziņots, ka Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam, iepriekš žurnālistiem apliecināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Pirms tam - ziemas beigās, pavasarī - Latvijā ieradīsies nelieli kontingenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības ierašanos.

Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē, taču būs karavīri, kas dienēs Rīgā un Lielvārdes bāzē. Tas gan nenozīmē, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji neredzēs ārvalstu karavīrus, jo vienība piedalīsies mācībās dažādās Latvijas vietās. Pirmās mācības jau ir saplānotas un tās notikšot Ādažos.

Karavīru uzturēšanās ilgums ir katras bataljonā iesaistītās valsts nacionālā atbildība, ņemot vērā militāro tēriņu iespaidu uz katras valsts ekonomiku, skaidroja Kalniņš. Pagaidām vismaz trīs gadus šo kontingentu vadīs Kanāda.

8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.

Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanādas vadītajā kaujas grupā būs Kanāda, Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis nesen paziņoja, ka bataljonā Spānija iekļausies ar 300 karavīriem, savukārt Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss pērn rudenī vizītē Latvijā paziņoja, ka bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā uzturas operācijā "Atlantic Resolve" iesaistītie ASV spēki.

Paralēli bataljonam Latvijā joprojām turpina uzturēties ASV karavīru vienība, kas rotācijas kārtībā atrodas kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas. Zināms, ka atsevišķi no bataljona un minētajiem ASV spēkiem no 2017.gada aprīļa Latvijā būs tā saucamā Višegrādas valstu rota, kuras sastāvā būs Slovākijas bruņoto spēku mehanizētā vienība.