Pirmo reizi Latvijā noteikts sabiedrības "Finanšu IQ" liecina, ka Latvijas sabiedrības zināšanas finanšu jomā ir viduvējas jeb 173 no 300 iespējamiem punktiem, informēja pētījuma autori "Nordea" banka un pētījumu centrs SKDS.
Latvijas finanšu zināšanu novērtējumā izcils rezultāts ir vien 2% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz katrs ceturtais jeb 26% aptaujāto finanšu jautājumus pārzina labā līmenī, vairumam – pusei iedzīvotāju – finanšu zināšanas vērtējamas viduvēji, savukārt 23% respondentu "Finanšu IQ" testā saņēmuši negatīvu vērtējumu.
Labāku zināšanu līmeni, kā arī augstāku vērtējumu "Finanšu IQ" testā uzrādījuši vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem. Salīdzinot iegūtos rezultātus reģionos, augstāks "Finanšu IQ" rādītājs ir Rīgas (178 punkti no 300), Zemgales (174 punkti no 300) un Vidzemes (173 punkti no 300) iedzīvotājiem, savukārt nedaudz zemāks zināšanu līmenis finanšu jomā ir Latgales (168 punkti no 300) un Kurzemes (165 punkti no 300) iedzīvotājiem.
"Vīrietis vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, strādā privātajā sektorā un dzīvo Rīgā – tāds ir Latvijas "finanšu guru" jeb iedzīvotāju ar labākajām zināšanām finanšu jautājumos profils, kas izveidots, ņemot vērā "Finanšu IQ" testa rezultātus," stāsta pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. "Savukārt iedzīvotāja ar vājākajām finanšu zināšanām jeb tipiska "finanšu nezinīša" profils biežāk ir sieviete vecumā virs 55 gadiem, ar vidējo vai pamata izglītību, zemiem ienākumiem, kura dzīvo Kurzemē, lauku teritorijā un pašlaik nekur nestrādā," skaidro Kaktiņš.
"Finanšu IQ" testa rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju "dzīvo tikai šodienai" un vairumam joprojām ir diezgan šaura izpratne par finansēm un labklājības vairošanu. Piemēram, 34% aptaujāto uzskata, ka viņu labklājību nosaka tikai tas, vai konkrētajā mēnesī viņi var nosegt savus tēriņus. Puse Latvijas iedzīvotāju, veidojot savus uzkrājumus, joprojām nezina, kādu noguldījumu summu sedz Latvijas Noguldījumu garantiju fonds. Savukārt, izvērtējot savu patieso finanšu situāciju, 63% respondentu nerēķinātos ar savām saistībām un parādiem, uzskatot, ka tie nav būtiski personīgā finansiālā stāvokļa noteikšanā.
Lai celtu vispārējo Latvijas iedzīvotāju finanšu izglītības līmeni, "Nordea banka" radījusi Finanšu izglītības programmu.
"Izstrādājot finanšu zināšanu programmu, mums bija svarīgi balstīties uz stingriem pamatiem, skaidri apzinoties patieso ainu finanšu zināšanu jomā Latvijā. Tieši tāpēc mēs veicām pirmo Latvijas "Finanšu IQ" mērījumu, kas parādīja, ka iedzīvotājiem ir samērā lieli zināšanu robi tādās ar finanšu jomu saistītās tēmās kā kredīti, pensijas, uzkrājumi un ieguldījumi. Savukārt nedaudz labāka izpratne un zināšanas ir par finanšu plānošanu un pārvaldību. Apzinoties, ka esošais iedzīvotāju finanšu zināšanu novērtējums ir stipri viduvējs, par "Nordea" finanšu izglītības programmas mērķi esam izvirzījuši turpmāko piecu gadu laikā celt Latvijas sabiedrības "Finanšu IQ" no līdzšinējiem 173 punktiem līdz vismaz 220 punktiem," norāda "Nordea bankas" Privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja Jana Strogonova.