Latvijas iedzīvotāji pašlaik ir drošībā, šodien pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) ārkārtas sēdes intervijā Latvijas Radio apgalvoja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Par NDP sēdē runāto pretēji ierastajai praksei Prezidenta preses dienests paziņojumu nav izplatījis, bet Bērziņš atklāja, ka sēdē pārrunāta situācija Ukrainā un Latvijas rīcība saistībā ar to. Tāpat sēdē apspriesta iekšpolitiskā situācija un stabilitāte, kā arī jautājumi par ārējiem apdraudējumiem. "Latvijas iedzīvotāji pašlaik ir drošībā," mierināja Bērziņš. Sēdē runāts arī par iekšējiem jautājumiem, tostarp elektrības tirgus atvēršanu.
"Gribu aicināt cilvēkus paskatīties loģiski un saprātīgi un meklēt kopīgos risinājumus, nevis meklēt šķēršļus un uz tiem paklupt," izteicās Bērziņš.
Jautāts, vai būtu jāievieš sankcijas pret Krieviju, Bērziņš atbildēja, ka tas atkarīgs no tā, kādas šīs sankcijas būtu un kā tas tiktu darīts. "Netiek runāts par ekonomisko un tirdzniecības attiecību maiņu. Tas ir svarīgs jautājums. Turklāt neko jau nevar izmainīt pozitīvi, kaut ko agresīvi ierobežojot," sprieda Bērziņš.
Prezidents uzsvēra, ka pirms sankciju ieviešanas pret Krieviju Eiropai būtu nopietni jāpārdomā, vai tas neradīs pretēju efektu.
Runājot par Eiropas Savienības (ES) reakciju, Bērziņš sacīja, ka negribētu kritizēt Eiropu. Viņaprāt, Eiropas ārlietu ministru reakcija, nosodot Krievijas rīcību, bet neminot konkrētas sankcijas, bija pamatota un atbilstoša.
"ES pārstāv 28 ļoti dažādas valstis, kas ir dažādās attīstības pakāpēs un pozīcijās. Mēs varbūt tik labi nesaprotam draudus, kas ir Itālijai ar imigrantiem no Āfrikas, mēs to uztveram tā, ka tas uz mums ne visai attiecas. Lai gan tas dažām valstīm ir radījis ļoti smagas problēmas," sacīja Bērziņš.
"Ar konservatīvo pieeju, ka ES spēj izlīdzināt un atrast viedokli, lai ES varētu attīstīties. Pieļauju, ka mūsu reakcija ir asāka, un tas ir loģiski saprotams, jo tas izriet no katra vietas un lomas ES," bilda prezidents.
Tāpat prezidents uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem nerada draudu, jo "apjoms ir niecīgs, ja salīdzina ar piecu gadu Šengenas vīzām". Viņam svarīgāk šķiet atrast "risinājumu, kā mēs saglabājam savus pilsoņus".
Jau ziņots, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.
