Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Nacionālo arhīvu aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties un palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu, portāls „Delfi” uzzināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Tēvzemes balva ir Latvijas valdības augstākā apbalvojuma - Ministru kabineta balvas - vēsturiskā priekštece, ko pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1937.gadā dibināja prezidents Kārlis Ulmanis.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte skaidro, ka Tēvzemes balvu pasniedza līdz1940.gadam, kad Latvija tika okupēta.
„Diemžēl karš un padomju okupācijas laiks ir bijis nežēlīgs šo unikālo vēstures liecību glabāšanai - Tēvzemes balvas nozīmītes un diplomi nav saglabājušies muzejos, nav izdevies atrast arī foto liecības. Ja kāda liecība tomēr ir saglabājusies, tad to atrast, visticamāk, varam tikai ar apbalvojuma saņēmēju pēcteču, radinieku, draugu palīdzību. Nav izslēgts, ka kara laikā, emigrējot no Latvijas, augstais apbalvojums paņemts līdzi un, iespējams, liecības glabājas kaut kur ārpus Latvijas," norāda Zeibārte.
Pirmskara Latvijā Tēvzemes balvas pirmie laureāti 1937.gadā bija dzejnieks Jānis Akuraters, operdziedātāji Milda Brehmane-Štengele un Ādolfs Kaktiņš, režisors Aleksis Mierlauks un komponists Jāzeps Vītols.
1938.gadā tie bija Dzejnieki Vilis Plūdons un Edvards Virza, mākslinieks Vilhelms Purvītis un tēlnieks Kārlis Zāle, profesors un izcilais folklorists Pēteris Šmits un sabiedriskais darbinieks Hermanis Enzeliņš, 1939.gadā: Dzejniece Aspazija, aktrise Jūlija Skaidrīte, profesors Jānis Endzelīns, skolotājs Juris Bebris, komponistsAlfrēds Kalniņš un lauksaimniecības darbinieks Jānis Mazvērsītis un 1940.gadā: Profesori Ludvigs Kundziņš un Augusts Tentelis, arhitekts Eižens Laube, skolotāja Valērija Seile, sportists Jānis Daliņš, kā arī tautsaimnieks Andrejs Bērziņš.
