Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija, kuras darbību Ukrainas situācijas dēļ pērnruden nolēma iesaldēt Latvijas puse, pakāpeniski atsāk sadarbību, tā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" stāstīja komisijas loceklis Inesis Feldmanis.
Viņš stāstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šovasar tiekoties ar vēsturniekiem, iestājies par to, ka sadarbību vajadzētu turpināt. Latvijas-Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda septembrī ticies ar Maskavas puses pārstāvjiem.
Tika pieņemts lēmums, ka Krievijas pusei jāizpilda visas iepriekš uzņemtās saistības, lai sadarbību varētu atsākt.
Viens no priekšnoteikumiem bija atsūtīt Latvijas pusei tās arhīvu kopijas, ko mūsu pētnieku grupa Maskavā bija pasūtījusi, bet līdz šim nebija saņēmusi. Tagad Zunda panācis Maskavā vienošanos, ka nākamā gada sākumā šie materiāli tiks atsūtīti.
Nekādas aktivitātes saistībā ar šo komisiju nebija notikušas kopš 2014. gada.
Savukārt, runājot par okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu, vēsturnieks piekrita, ka Krievija neko neatmaksās un savu vainu šādu zaudējumu nodarīšanā neatzīs, taču, no otras puses, šādā veidā tiek veicināta Latvijas okupācijas laika izpēte.
Vēstīts, ka Baltijas valstu tieslietu ministri deklarācijā par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atgūšanas nepieciešamību uzsver Krievijas pienākumu uzņemties atbildību par okupācijas faktu un zaudējumu kompensāciju.
Deklarāciju parakstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri.
