Foto: DELFI
Trešdien bīskapa kalpošanas 25 gadu jubileju atzīmē Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītājs Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.

Par godu šim notikumam 23. jūlijā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē plkst. 8.30 notiks svētku dievkalpojums. Svētku dievkalpojumu apmeklēs Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji un pārstāvji, Latvijas prezidents Andris Bērziņš, amatpersonas un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Metropolīta Aleksandra kalpošana sākās aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados - laikā, kas bija smags un sarežģīts gan Baznīcai, gan visai valstij.

Kā norāda Pareizticīgās baznīcas preses dienestā, šī kalpošana ceturtdaļgadsimta garumā ir nesusi svētīgus un bagātīgus augļus: šo gadu laikā ir atdzimuši daudzi pareizticīgo dievnami, tajā skaitā arī Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle, ir  palielinājies ticīgo skaits, tiek celtas jaunas baznīcas, baznīca aktīvi iesaistījusies sabiedrības dzīvē, veidojot dialogu ar sabiedrību, zinātnes, izglītības un kultūras pārstāvjiem.

Pateicoties metropolīta Aleksandra gādībai, Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir ieguvusi savu svēto - Rīgas un visas Latvijas Arhibīskapu Jāni (Pommeru).

Kā norāda baznīcas preses dienestā, viens no nozīmīgākajiem metropolīta Aleksandra nopelniem ir tas, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ir vienota daudznacionāla baznīca, kurā kopā lūdzas daudzu tautību pareizticīgie ļaudis. Šī daudzu tautību vienotība ir viens no svarīgākiem arī laicīgās sabiedrības integrācijas un konsolidācijas faktoriem, kas ir ļoti svarīgi mūsdienu sarežģītajā starptautiskajā situācijā.

Pateicoties metropolīta Aleksandra stingrajai nostājai, Pareizticīgā baznīca nav politizēta un tās darbība ir vērsta uz Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības nostiprināšanu, norāda baznīcas preses dienestā.

Tāpat tiek atzīmēts, ka metropolīta Aleksandra nozīmīgākais darbs ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas vienotības saglabāšana un baznīcas statusa nostiprināšana valstī pateicoties viņa darbībai, tika noteikts Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statuss, izveidoti tās jaunie statūti, saņemta atzīšana no neatkarīgās Latvijas valsts, atgūts baznīcas īpašums, saglabāta baznīcas vienotība.

Metropolītam Aleksandram 2002. gadā pasniegts otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2010. gadā par sevišķiem nopelniem sabiedriskajā un kultūras darbā, lielu personīgo ieguldījumu sociālās kalpošanas jomas attīstībā un nostiprināšanā Latvijā metropolīts Aleksandrs tika iecelts par Atzinības krusta lielkrusta komandieri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!