Valdemārs Vaļķūns par Biržu mēru tika ievēlēts pirmajās tiešajās Lietuvas pašvaldības vadītāju vēlēšanās 15.martā, savukārt 14.aprīlī jaunievēlētā dome un mērs oficiāli sāka pildīt savus pienākumus.

Pirmās tiešās pašvaldību vadītāju vēlēšanas Lietuvā notika vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām 1.martā. Vēlētājiem bija jābalso gan par vēlēšanu sarakstu, gan arī mēra kandidātiem. Gadījumā, ja neviens no mēra kandidātiem pirmajā kārtā neieguva 50% balsu, 15.martā tika noteikta otrā kārta, kurā piedalījās tie divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguva visvairāk balsu.

Vaļķūns kā mēra kandidāts pirmajā kārtā ieguva 34% balsu, bet iepriekšējā Biržu pašvaldības vadītāja Iruta Varziene saņēma 24% balsu. Savukārt otrajā kārtā Valdemārs Vaļķūns ieguva 53%, bet Iruta Varziene - 47%. Biržu domē ir ievēlēti vēl septiņi deputāti no Vaļķūna vadītās Lietuvas Republikāņu partijas. Biržu domē ir 25 deputāti, tai skaitā tiešās vēlēšanās ievēlētais mērs.

Vaļķūns ir pārliecināts par to, ka viņa ievēlēšana par Biržu mēru veicinās Latvijas un Lietuvas pierobežas kontaktus.

"Es plānoju ļoti aktīvi komunicēt ar pašvaldību vadītājiem pierobežā. Izmantošu savus biznesa un politiskos kontaktus, lai vēl vairāk tuvinātu Biržus ar Latviju. No tā iegūs gan Birži, gan Latvija!" uzskata Vaļķūns.

"Jau tagad ir ļoti veiksmīgi sadarbības piemēri. Biržu iedzīvotāji lido no Rīgas lidostas, brauc ar "Tallink" prāmi, iepērkas Rīgas lielveikalos, atpūšas Jūrmalā, bet ziemā slēpo Baldonē. Lauksaimnieki Rīgas tirgū pārdod savu ražu, savukārt Zemgalē tiek plaši tirgota "Biržu duona", "Biržu alus" un "Rinkuškiai alus" produkcija," uzskaitīja jaunievēlētais Biržu mērs.

Vaļķūns ironizēja, ka līdz ar savu politisko darbību viņš iepazīstina Latvijas draugus un kolēģus ar Lietuvas politikas pieredzi.

"Latvijā daudz runā par to, ka pašvaldību vadītāji būtu jāievēl tiešās vēlēšanās, bet Lietuvā tas šogad jau ir noticis. Žēl, bet Latvijas medijos par to bija vien sausa informācija, nevis izpēte par to, kā kaimiņiem izdevies iedzīvināt šo ieceri. Un kad es biju Lietuvas Seima deputāts, daudzi Latvijā bija izbrīnīti par to, ka tikai pusi no Lietuvas parlamenta ievēl pēc politisko partiju sarakstiem tāpat kā Latvijā, savukārt otro pusi ievēl vienmandāta apgabalos, tādējādi satuvinot parlamentu ar vēlētājiem visos novados. Tā taču ir vērtīga pieredze! Taču Latvijā vairāk interesējas par tālu valstu, nevis kaimiņu pieredzi," novērojis Vaļķūns.

Valdemārs Vaļķūns ir dzimis Biržos 1959.gadā, bet 1975.gadā, vēl būdams 16 gadus vecs, ģimenes apstākļu dēļ pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur ieguva vidējo izglītību, bet vēlāk arī augstāko.

1993.gadā Vaļķūns Latvijā izveidoja uzņēmumu SIA "Voldemārs". Sākotnēji Vaļkūns bija Latvijas pilsonis, taču vēlāk, līdz ar vēlmi darboties dzimtā novada politikā, pieņēma Lietuvas pilsonību. 2007.gadā Vaļkūns tikai ievēlēts par Biržu domes deputātu, bet no 2008.gada līdz 2012.gadam Vaļķūns bija Lietuvas Seima deputāts no Biržu vienmandāta apgabala.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Vaļķūns tieši vai pastarpināti ir vienīgais īpašnieks trim Latvijas uzņēmumiem - pārtikas ražotājai un vairumtirgotājai SIA "Voldemārs" ar preču zīmi "Valdo", SIA "Valdo V", kas darbojas mazumtirdzniecībā, un SIA "Serbenta", kas nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.