Veidojot vienoto sabiedrisko mediju, Latvijas Radio atbalsta kopīga trešā medija izveidi ar Latvijas Televīziju (LTV), taču ciešākā integrācijā, tostarp ziņu redakciju apvienošanā, saskata virkni trūkumu, informēja Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis.
No trīs iespējamajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darba grupas izvirzītajiem variantiem Latvijas Radio atbalsta modeli, kurā abi mediji turpina strādāt kā atsevišķi uzņēmumi, kopā veidojot trešo, kas orientētos uz multimediju platformu.
Siksnis norādīja, ka šis modelis neprasītu nekādus lielos ieguldījumus. Viņš atzina, ka vienīgais, kas patlaban traucē, ir juridiski šķēršļi, kas Latvijas Radio un LTV kā diviem valsts uzņēmumiem traucē sadarboties un apmainīties ar produkciju. Radio ierosina izveidot jaunu "cepuri" - Sabiedrisko mediju padomi, kas pārvalda abus medijus un vienlaikus veido juridisko ietvaru, lai tie varētu strādāt kopā. Tas nozīmētu pārmaiņas pašā NEPLP, piebilda Siksnis.
Pēc Latvijas Radio veiktā izvērtējuma, īstenojot šo modeli, satura izcilība un kvalitāte pieaugs. Pirmkārt, saglabājot radio un televīziju kā atsevišķas vienības, tiks veicināta viedokļu un skatījumu daudzveidība, jo vislabāk būs ievērotas abu mediju atšķirīgo formātu un stilu prasības, uzskata Latvijas Radio. "Radio kā rīta medijs, televīzija - kā vakara medijs. Radio valoda ir mazāk emocionāla, vairāk uz faktiem un analīzi balstīta, televīzija vairāk "spēlē uz jūtām" un izklaidē. Radio ir svarīgs ātrums jaunāko ziņu izklāstā, televīzijai - pētīt ziņu iemeslus u.c." skaidroja Siksnis.
Otrkārt, jau tagad notiek ciešāka sadarbība ārvalstu notikumu, kā arī vēlēšanu norišu atspoguļošanā, arī laika ziņu moderatori ir vieni un tie paši. Nākotnē iespējams apvienot resursus pētnieciskajā žurnālistikā, kā arī izklaides raidījumu veidošanā, jo tie ir visdārgākie. "Tomēr ir svarīgi, lai šajos žanros radio un televīzija nespēlētu vienu un to pašu, bet gan papildinātu viens otru. Tieši abu mediju atsevišķā redakcionālā un administratīvā vadība nodrošinās veselīgu iekšējo konkurenci, proti, lai, arī pētot vienu un to pašu tematu, televīzija un radio veidotu atsevišķus stāstus, kurus kopīgi var pasniegt vienotajā mājaslapā vai citās mediju platformās," komentēja Siksnis.
Kā piemēru viņš minēja projektu "Karstie rēķini", ko Latvijas Radio īstenoja kopā ar privātajiem medijiem, bet tikpat labi ko līdzīgu varētu regulāri veidot kopā ar LTV raidījumu "De facto".
Treškārt, tiktu saglabāti Latvijas Radio un LTV zīmoli un abu mediju kā Latvijas kultūras vērtību saglabātāju un attīstītāju nozīme, piemēram, Latvijas Radio 1.studija, kas ir unikāla Baltijas mērogā, radioteātris, LTV kā nacionālo seriālu un filmu industrijas veidotājs u.c., norāda radio.
Šādam modelim, radio ieskatā, ir universālas lietošanas iespējas, tiks arī labāk apmierinātas atsevišķu indivīdu un grupu vajadzības, jo abi mediji saglabās neatkarību programmu veidošanā, tādējādi vislabāk ievērojot šo mediju auditorijas lietošanas paradumus un vajadzības, savukārt vienlaikus kā universāla iespēja tiks attīstīta vienas vai vairāku kopīgu interneta platformu darbība ar atsevišķu redakcionāli patstāvīgu struktūrvienību.
Īstenojot šo modeli, tiks nodrošināta darbības caurredzamība un sabiedrības līdzdalība tā pārvaldē, jo Sabiedrisko mediju padome varēs definēt un uzraudzīt sabiedriskā pasūtījuma izpildi abos medijos. Radio norāda, ka divus sabiedrisko mediju vadītājus ir grūtāk politiski un citādā veidā ietekmēt un, uzņēmumiem darbojoties atsevišķi, ir skaidrāk redzams, cik resursu tiek izmantots katram no tiem.
Radio arī uzskata, ka finansējuma lietderīgs izlietojums pieaugs, pateicoties vairākiem aspektiem. Ietaupījumu dos vienotas interneta un citu multimediju platformas veidošana, bet, abiem medijiem saglabājot patstāvību savu resursu izmantošanā, tie varēs operatīvāk reaģēt uz straujām izmaiņām, saglabājot savu unikalitāti. "Aizvadītā finanšu krīze to labi parādīja," piebilda Siksnis.
Ieviešot šādu modeli, sabiedrībai būs redzams, cik izmaksā viedokļu un formātu daudzveidība, norāda radio un piebilst, ka nedaudz lielāki izdevumi divu uzņēmumu administrēšanai sniegs daudz lielāku saturisko ieguvumu. Turklāt tas neprasa tūlītējus lielus vienreizējus ieguldījumus, jo Latvijas Radio var turpināt strādāt esošajā ēkā. Jautājums ir par LTV vajadzībām.
Otrajā modelī, kas paredz abus medijus veidot kā vienotu uzņēmumu, Latvijas Radio saskata virkni nepilnību. Saskaņā ar šo modeli vienotajam uzņēmumam būtu ne tikai viens vadītājs un administrācija, bet arī vienota redakcija, un, radio ieskatā, tas mazina viedokļu daudzveidību un rada risku, ka radio nonāks televīzijas "ēnā". Turklāt šajā gadījumā ir obligāti jāceļ jauna ēka, jo bez tās nav jēgas kaut ko tik būtiski apvienot, savukārt ēka, pēc 2009.gadā veikta novērtējuma, var izmaksāt līdz 50 miljoniem latu, norāda radio.
Pēc Latvijas Radio norādītā, šajā variantā izcilība un kvalitāte var kļūt nevienmērīga un riskē samazināties. Lai gan pieaugtu spēja ātri sakoncentrēt lielus spēkus kādu tematu atspoguļošanā, izveidojot kopīgas redakcijas, tostarp Ziņu dienestu, kuram būs viens vadītājs, pastāv liela iespēja, ka samazināsies viedokļu daudzveidība un mazāk tiks ņemti vērā radio un televīzijas atšķirīgie formāti un valodas stili. Piemēram, ja televīzija gribēs kaut ko dziļāk pētīt vakarā, tad var ciest radio ziņu ātrums dienas pirmajā pusē, piemēru minēja Siksnis.
Šajā modelī Latvijas Radio arī saskata lielākas iespējas attīstīties televīzijai, kam ir lielākas tehnoloģiskās vajadzības. Pastāv risks, ka tas var notikt uz radio attīstības rēķina, par ko liecinot vairāku apvienoto mediju pieredze Eiropā.
Radio norāda, ka kopīgos raidījumus būs vieglāk un ātrāk veidot, taču pieaugs vilinājums raidīt praktiski vienu un to pašu, jo nepastāvēs iekšējā konkurence. Tas var samazināt sabiedrisko mediju kopējo auditoriju, kas vēlēsies lielāku viedokļu dažādību, uzskata radio.
Iebilstot pret šo modeli, Latvijas Radio norāda, ka diez vai Latvijā tuvākajos gados būs situācija, kad naudas pietiek visam, kā tas ir BBC, līdz ar to visi kanāli taupības dēļ pārraidīs praktiski vienu un to pašu produkciju. Ja tiek izveidots viens liels uzņēmums, kas tieksies dominēt informatīvajā telpā, tas savas pašpietiekamības dēļ var zaudēt saikni ar sabiedrību un atbildības izjūtu, uzskata radio.
Ietaupījumu dos administrācijas samazināšana, taču būs lieli vienreizēji izdevumi saistībā ar juridisko un administratīvo sistēmu savietošanu, bet vēl lielākus izdevumus radīs jauna kopīga ēka.
Trešais jeb radikālais modelis paredz sabiedriskajā medijā atstāt vienotu administrāciju un Ziņu dienestu, savukārt pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem. Kā norādīja Siksnis, šis variants nopietni netiek apsvērts, jo ir skaidrs, ka vismaz tuvākajos 5-10 gados Latvijā nebūs tik daudz producentu grupu, kas spētu kvalitatīvi aizpildīt televīzijas un radio ēteru. Šajā variantā arī būtu lieli izdevumi un sarežģījumi saistībā ar esošo darbinieku atlaišanu.
Lūgts sniegt LTV komentāru par labāko modeli, LTV pašreklāmas redaktors Jānis Kalve norādīja, ka LTV vēl nav iepazīstināta ar NEPLP koncepcijas gala variantu, bet televīzijas ģenerāldirektora Edgara Kota viedoklis par jauno mediju paliek nemainīgs, proti, ka vienotajam sabiedriskajam medijam jābūt ar stingri aizsargātu mediju redakcionālo neatkarību.
Kā ziņots, NEPLP tuvākajā laikā jāpieņem lēmums par vienotā sabiedriskā medija koncepciju, kas tālāk tiks virzīta izskatīšanai valdībā.