Kā otrdien deputātus Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja deputāte un Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS), lai uzlabotu šī brīža situāciju, izmantojot e-veselību, steidzamības kārtā būtu jāveic grozījumi MK noteikumos, lai atļautu ārsta palīgiem un māsai izrakstīt receptes saskaņā ar ārsta norādījumiem.
Tāpat asociācijas prezidenta skaidroja, ka, "tā kā katra receptes izrakstīšana nav tikai čatošana pa e-vidi, bet tieši otrādi – tā ir katra pacienta veselības novērtējums, un ārstam uzliek atbildību par pieņemto lēmumu", ir jāmaina MK noteikumi, paredzot samaksu par recepšu izrakstīšanu 1,42 eiro.
Kozlovska deputātus iepazīstināja ar lauku ģimenes ārstu e-veselībā novērotajām problēmām. Sistēmā katru dienu novērotas kļūdas, īpaši laikā starp pulksten 11 un pulksten 14, kā arī tajā rodas problēmas, ievadot medikamentu nosaukumus, un sistēma neatpazīst zāļu ķīmiskos nosaukumus.
Tāpat novērotas problēmas, noslēdzot darbnespējas lapas. Piemēram, sistēmas kļūdu dēļ bieži nav iespējams atvērt darbnespējas lapas, kā arī novērotas grūtības tās saglabāt un veikt izmaiņas.
Asociācijas ieskatā e-veselības atbalsta dienests ir grūti sasniedzams. Kopumā neapmierinātība ir jūtama gan no pacientu, gan mediķu puses, taču asociācija ir pret parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu. Steidzami jālabo esošās kļūdas, sliktākajā gadījumā – jāsludina jauns konkurss, uzsvēra Kozlovska.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide portālam "Delfi" norāda, ka šobrīd pacientu nodevu – 1,42 eiro – var prasīt tikai par ambulatoro apmeklējumu. Savukārt, ja pacients klātienē nav ieradies, nodevu prasīt nevar.
Vienlaikus viņa atzīst, ka arī saruna pa telefonu ir konsultāciju sniegšana. "Izrakstot hroniskajiem [slimniekiem] pagarinājuma e-recepti, ja tā var teikt, mēs tomēr skatāmies pacienta datus. Mēs ar viņu runājam pa telefonu, kā viņš jūtas, viņš ir izmērījis pats spiedienu vai cukuru. Ir kaut kādi dati, mēs izvērtējam," skaidroja Veide.
LĢĀA valdē gan lauku ģimenes ārstu priekšlikums nav pārrunāts.
Jau ziņots, ka par obligātu e-veselība kļuva šī gada 1. janvārī, līdz ar to darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite kļuva tikai elektroniska. Tiesa, pirmajās dienās e-veselības sistēma bija lēna un dažbrīd pat vispār nedarbojās.
Taujājot ārstiem un farmaceitiem par to, kā sokas darbs ar e-veselību, pirmā atbilde itin visur ir – lēni. Daļa portāla "Delfi" uzrunāto e-veselības lietotāju uzsvēra, ka sistēma ir uzbūvēta lietotājam nedraudzīgā veidā, proti, tā nav pārskatāma un tajā jāveic daudz lieku darbību.
Vairāki ārsti jau iepriekš portālam "Delfi" norādījuši, ka darba ikdienu būtiski apgrūtina darba nespējas lapu izrakstīšana un pagarināšana, jo dažkārt e-veselība "pazaudē" pat pašas izdotu "zilo lapu". "Ir reģistrēti gadījumi, kad sistēma nemāk atrast pašas izdotu dokumenta numuru, lai varētu turpināt B e-darbnespējas lapu, nav iespējams pagarināt sistēmā atvērtu, citā iestādē nenoslēgtu lapu vai pagarināt citā iestādē izdotu lapu, kamēr tā nav ievadīta sistēmā. Tāda saskaņošana un atkārtota pacienta kartes skatīšana un pildīšana prasa papildu darbu un laiku," skaidroja Latvijas ģimenes ārstu apvienības prezidente Sarmīte Veide.