Kā ziņots, 28.novembrī ECT atzina, ka Latvijas valsts pārkāpusi Laventa tiesības pēc vairākiem Eiropas cilvēktiesību konvencijas pantiem.
Kā sacīja Kauke, gan Laventam, gan Latvijas valstij trīs mēnešu laikā pēc sprieduma nolasīšanas bija tiesības to pārsūdzēt, taču Lavents izvēlējies to nedarīt. Formāli tiesas spriedumam jāstājas spēkā trīs mēnešus pēc tā pasludināšanas, taču gadījumā, ja kāda no pusēm izvēlas spriedumu nepārsūdzēt, spriedums stājas spēkā automātiski ar to brīdi.
Laventa advokātes rīcībā nebija informācijas par to, vai Latvijas valdība grasās pārsūdzēt ECT lēmumu.
Jau ziņots, ka ECT nolēma no Latvijas par labu Laventam piedzīt 15 000 eiro (9 000 latu), lai kompensētu viņam tiesas izmaksas.
Finanšu noziegumos apsūdzētais bijušais "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Lavents pret Latvijas valsti izvirzījis prasību, kas attiecas uz 5., 6. un 8. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu. Lavents uzskata, ka valsts nav ņēmusi vērā viņa tiesības uz neatkarīgu tiesu, kā arī pārkāpusi nevainības prezumpciju.
Pretenziju vidū bija arī ilgstošā atrašanās apcietinājumā līdz sprieduma pasludināšanai, liegums tikties ar ģimeni, valdības spiediens uz tiesu un tiesneses neobjektivitāte.
ECT atzina, ka tika pārkāptas Laventa tiesības uz personīgo brīvību un drošību, kas noteiktas Eiropas cilvēktiesību konvencijas 5.pantā. ECT secināja, ka Lavents pārāk ilgi turēts apcietinājumā bez sprieduma pasludināšanas.
Tika atzīts, ka Latvijas valsts pārkāpusi arī konvencijas 6.pantu, kas garantē taisnīgu tiesas procedūru. Tiesa konstatēja, ka Laventa lietai nav bijusi nodrošināta savlaicīga izskatīšana, kā arī ar Cilvēktiesību tiesas lēmumu apšaubīta Latvijas tiesas objektivitāte. ECT secinājusi, ka ticis pārkāpts nevainības prezumpcijas princips.
ECT atzinusi, ka pārkāpts konvencijas 8.pants, kas nosaka tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Šīs tiesības Latvija pārkāpusi, aizliedzot Laventam tikties ar ģimenes locekļiem un 1997.gadā aizturot viņa korespondenci.
Savulaik Latvijas pārstāve Eiropas cilvēktiesību institūcijās Maļinovska aģentūrai LETA skaidroja, ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad ECT nav piešķīrusi kompensāciju par morālajiem zaudējumiem. Maļinovska iepriekš atgādināja, ka ECT spriedums pēc būtības neietekmē tiesas procesu, kas pret Laventu norit Latvijā, kā arī neatbrīvo Laventu no apcietinājuma, jo ECT konstatējot notikušu cilvēktiesību pārkāpuma faktu un nevarot atcelt nacionālu tiesu lēmumus.