1. maija vēsture aizsākusies 1886. gada 1. maijā, kad amerikāņu strādnieki organizēja masveida streiku ar prasību samazināt darba dienas garumu līdz 8 stundām. Streiks un tam sekojošā demonstrācija beidzās ar asiņainu sadursmi starp strādniekiem un policiju. Gājienā piedalījās aptuveni 80 tūkstoši cilvēku, un tas tiek uzskatīts par pirmo Maija parādi. Amerikāņu darba federācija 1888. gadā Sentluisā pasludināja, ka, sākot ar 1890. gada 1. maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par 8 stundām, un šis gads uzskatāms par Maija svētku sākuma gadu.
Krievijā Darbaļaužu svētkus pirmo reizi atzīmēja 1891. gadā Pēterburgā. Latvijā šie svētki pirmoreiz notika 1893. gadā Liepājā. 1904. gada 1. maijā pirmo reizi Latvijā tika uzvilkti sarkanie karogi ar revolūcijas lozungiem, un 1905. gadā pirmo reizi svinēšanā piedalījās arī lauku darbaļaudis.
Diemžēl Latvijā viss notiek savādāk - padomju laika "demonstrēšana" šos svētkus nonivelēja un lika aizmirst to sākotnējo ideju. Arī neatkarīgās Latvijas "valdītāji" nobijās no vārda "solidaritāte" 1. maija karogā un pārdēvēja starptautiskos svētkus par Latvijas Darba svētkiem, diemžēl nedodot tiem attiecīgo saturu. Tāpēc katru gadu maijā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ar dažādiem pasākumu mēģina sabiedrībai atgādina par svētku būtību un liek aizdomāties, cik mums visiem svarīgs ir darbs – mūsu eksistences pamats.
Šodien tauta, diemžēl, ir zaudējusi lielu daļu pulcēšanās prieka un netic, ka kaut ko var mainīt ar miermīlīgām demonstrācijām. Ja pat mītiņš pret elektroenerģijas tarifiem sasauca tikai dažus simtus protestētāju, ja pēdējā laika apdraudējumi tautas labklājībai un izdzīvotspējai nespēj piesaistīt mediju informatīvo atbalstu tautas protestu rīkošanai, tad nemaz nav jābrīnās, ka tauta redz vienīgo protesta veidu, pametot valsti. Varas nihilismam pieaugot ģeometriskā progresijā, trūcīgo cilvēku skaits pieaug tādā pat dinamikā. Bet trūcīgie cilvēki nebūt nav tie revolucionāri noskaņotākie ļaudis, par sabiedrības kopējām interesēm tiem augstāka vērtība ir pašu un ģimeņu locekļu iztikšana.
Tāpēc LBAS 1. maijā aicina darbiniekus atpūsties no pārmērīgās darba slodzes un pabūt kopā ar ģimenēm, jo Latvijā darbinieki strādā visgarākās un vissmagākās darba stundas par visniecīgāko atalgojumu. Viņu darbā iegūtā noguruma un izdegšanas līmenis salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm diemžēl ir pats augstākais.
Iespējams, ka daudzi 1. maiju pavadīs savā dārzā, kartupeļu vagā. Nebūt nedomājam, ka kartupeļa likšana vagā tieši šajā dienā būtu kaut kas slikts un nosodāms. Tas šobrīd varbūt ir vienīgais konkrētā cilvēka eksistences pamats. Galvenais, lai nebūtu nokauta cilvēka griba to kartupeļa vagu sagatavot un pēc tam arī kopt līdz ražai.
LBAS un nozaru arodbiedrību pārstāvji šogad 29. aprīlī piedalīsies Meža dienās Skrundas novadā, 30. aprīlī talkosim kopā ar visu Latviju, kā arī informēsim par arodbiedrību darbu 8. maija Eiropas dienas Dārza svētkos Vērmanes dārzā.