LDDK atbalsta 'veselības fonda' modeli nozares finansējuma pārvaldīšanai  (5)

Jau ziņots, ka šīs dienas diskusijā cita starpā tika runāts par finansējuma pārvaldījumu jeb Nacionālā veselības dienesta (NVD) nākotnes versiju. Veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka NVD savā būtībā varētu kļūt par "veselības fondu", kas pārrauga un pārvalda finansējumu. Taču ļoti svarīgi būs stratēģiski izvērtēt, kurš pakalpojums jāattīsta, kādā apmērā un kurā vietā. Šī iecere esot balstīta uz Igaunijas modeli, kā arī citu valstu apdrošināšanas sistēmām.

Leiškalns pastāstīja, ka diskusijā puses pārrunāja, kā labāk pārvaldīt veselības aprūpes budžetu, kas nākamgad pārsniegs miljardu eiro. LDDK ieskatā pozitīvi būtu vērtējama "veselības fonda" modeļa ieviešana. "Domāju, ka fonds noteikti ir svarīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, būtu labāk, ja finansējums veselības aprūpei neietu kā pilnā budžeta apropriācija, bet līdzīgi kā igauņu modelī būtu veselības fonda padome, kas rēķina, cik līdzekļu un kam ir nepieciešami, ko var atļauties apmaksāt, un kam līdzekļu nepietiek," sacīja Leiškalns.

Viņš piebilda, ka šāds modelis būtu labāks nekā esošais, jo veselības aprūpei piešķirtie finanšu resursi valstī nebūtu obligāti jāiztērē līdz katra kārtējā gada beigām, bet fondā būtu iespējams veidot uzkrājumu, kas esot labāks pārvaldības modelis nekā esošais. Tāpat būtu speciāla sabiedrību pārstāvoša padome, kas rūpētos par finansējuma pārvaldību, noņemot šo slogu no Veselības ministrijas (VM) pleciem. Padome būtu sabiedrības atzīta un sastāvētu no valsts pārvaldes iestādēm, kas atbildīgas par veselības aprūpi, no FM, nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv pacientus, kā arī darba devējiem un ņēmējiem.

Leiškalns pastāstīja, ka kopumā šīs dienas diskusija bija konstruktīva. Tika pārrunāts, kam vajadzētu būt iekļautam veselības aprūpēšanas finansēšanas likumā, tostarp pakalpojumu grozi, un kādas būs grupas, kas tiks pie veselības aprūpes pilnā groza, kaut arī neveic sociālās iemaksas. Izskanēja gan rosinājums nodalīt nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, gan arī priekšlikums noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājs nonāk jaunajā sistēmā un saņem pilno pakalpojumu grozu.

Pēc Leiškalna teiktā, no labas veselības aprūpes skatupunkta un no sociālā skatupunkta veselības aprūpes groza dalīšana ir problemātiska, jo, atstumjot kādas iedzīvotāju grupas no plānveida pakalpojumiem, sabiedrība kopumā zaudē. Parādās dažādi riski, piemēram, invaliditātes riska pieaugums, skaidroja eksperts.

Tika arī pārrunāts, vai sociālās apdrošināšanas maksājumam ir nepieciešama summa bāzei, kas nozīmētu, ka personas, kuras šo summu nav saņēmušas, nevar saņemt pilnu pakalpojumu grozu. "Tāda skaidra viedokļa par šo jautājumu šodien nebija, viedokļi dalījās. Viena puse uzskatīja, ka iedzīvotājiem ir jāveic kāds sociālais maksājums vismaz no minimālās algas. Otra grupa uzskatīja, ka tas finansējuma administrēšanu padara sarežģītāku," sacīja LDDK eksperts. Tāpat puses diskutēja par to, cik iedzīvotāju grupas jāapdrošina valstij, bet vienprātību neguva.

Jau ziņots, ka šīs dienas diskusijā par Veselības aprūpes finansēšanas likumu rosināts piedāvāt divus variantus, lai iedzīvotājs nonāktu jaunajā veselības aprūpes sistēmā. Viens no variantiem ir "binārā sistēma", proti, vienkārši nodalīt nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, bet otrs variants - noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājs nonāk jaunajā sistēma un saņem pilno pakalpojumu grozu, pastāstīja veselības ministre Anda Čakša.