Pienākot tuvāk, redzams, ka ūdens šļācas ārā no sarūsējušas caurules, apkārt fontānam izveidojusies peļķe un mētājas koka konstrukciju atliekas. Tālāk dzidrais ūdens aizplūst uz seklu dīķi un grāvi.
Fontāns kopš pagājušā gadsimta
Izrādās, šāds skats te vērojams jau gadiem, portālam "Delfi" atklāj Viesītes novada Elkšņu pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Černauskis.
Šai vietā sovhoza vajadzībām 20. gadsimta sešdesmitajos vai septiņdesmitajos gados izveidots urbums, lai apgādātu ar ūdeni netālu esošo fermu, no kuras nu redzami tikai mūri.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas padomju saimniecība likvidēta un urbums atstāts likteņa varā. Vēl deviņdesmitajos gados urbumu noslēdzis krāns un vietējie iedzīvotāji sausuma periodos te ņēmuši ūdeni, bet objektu segusi koka nojume.
Taču ar laiku caurules norūsējušas un ūdens sācis brīvi šļākties ārā, cauru gadu šķērdējot ūdens resursus. Černauskis norāda, ka pirms gadiem ir veikts novērtējums, kurā secināts, ka videi kaitējums nenoslēgtā urbuma dēļ netiek nodarīts. Ūdens pa grāvi noplūstot Dienvidsusējas upē.
Sola pārbaudīt
Valsts Vides dienestā (VVD) portālam "Delfi" norāda, ka līdz šim informācija par šo fontanējošo urbumu, kurš atrodas Daugavpils reģionālās vides pārvaldes atbildības teritorijā, nav saņemta. Dienests sola, ka pārvalde veiks pārbaudi. VVD arī uzsver, ka šāda situācija nav pieļaujama.
"Vērtējot situāciju no vides aizsardzības viedokļa, protams, nav pieļaujama zemes dzīļu nesaimnieciska izmantošana un šajā gadījumā – šķērdēšana, kaut arī ūdens ir ūdens un tas fontanē un galarezultātā nonāk atpakaļ zemē," stāsta VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
Tāpat atvērts urbums rada pazemes ūdens piesārņojuma risku, ja ļaunprātības vai apstākļu sakritības gadījumā tajā ieplūst ķīmiskas vielas, papildina Ņikitina.
"Tādēļ, ievērojot vides resursu samērīguma principu un iespējamos riskus vides kvalitātei, urbuma īpašniekam jānodrošina, lai pazemes ūdens nekontrolēti nenokļūst virszemē," uzsver VVD pārstāve.
Ņemot vērā lielo spiedienu, ar kādu ūdeņi izplūst no urbuma, risks, ka varētu tikt piesārņoti pazemes ūdeņi, ir niecīgs, pēc video noskatīšanās secina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre.
Tomēr resursu nelietderīga šķērdēšana nav pareiza, turklāt ar tādu intensitāti izplūstošs ūdens var mainīt augstvērtīgo pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu, tāpēc urbums noteikti būtu jānoslēdz, uzsver speciālists.
Sarežģījumus pamestu urbumu sakopšanā rada apstāklis, ka objekta aiztamponēšana var izrādīties dārgāka par tā ierīkošanu. Turklāt juridiskus šķēršļus var radīt urbuma un zemes atrašanās dažādu īpašnieku rokās, kuri nespēj vienoties par to, kurš ir atbildīgs. Šādā gadījumā VVD nevar ietekmēt pušu līgumiskās attiecības, skaidro Ņikitina.
Padomju laikā izveidotais Elkšņu urbums atrodas uz privātas zemes. Pagasta spēkos nav piespiest privātīpašnieku aiztamponēt no sovhoza mantoto objektu, stāsta Černauskis.
Jauns tūrisma objekts?
Kamēr tūkstošiem litru pazemes ūdeņu cauru gadu turpina šļākties ārā, nelietderīgi šķērdējot dabas resursus, fontānam ir visas iespējas pamazām pārtapt par tūristu apskates objektu.
Sevišķi interesanti skati te esot vērojami ziemas salā, kad ūdens šļakatas sasalst un veido dažādas figūras. Ledus veidojumi jau piesaistījuši interesentus, kuri ir devušies tos fotografēt, stāsta Černauskis.
Elkšņu fontānam arī veltīts slēpnis starptautiskajā spēlē "Geocaching", kuras ietvaros ikviens interesents var doties meklēt apslēptas kastītes dažādās interesantās vietās visā pasaulē. Tas liecina, ka neparastās strūklakas apmeklētāju skaits tikai augs.