"Tāda klaja diskriminācija spiež pašvaldībām domāt par kontrsoļiem," norādīja Lembergs. Šādi Ventspils mērs skaidro savus agrākos izteikumus, ka varētu tikt apsvērta iespēja daļu pašvaldības brīvo naudas līdzekļu glabāt nevis bankās, bet gan pārvērst tos zelta rezervēs. "Ir arī citi varianti, kā maksimāli aiziet no naudas glabāšanas valūtā," piebilda Lembergs. Trešdien šis jautājums, ko darīt ar pašvaldības brīvajiem aktīviem, tikšot skatīts Ventspils domes Finanšu un budžeta komisijā. Ventspils mērs neuzskata, ka viņa izteikumi kaut kādā mērā būtu veicinājuši ažiotāžu ap "Swedbank". Par to, kur un kā glabāt pašvaldības brīvos naudas naudas līdzekļus, Lembergs sācis publiski paust savu viedokli jau pirms trim nedēļām, bet ažiotāža ap "Swedbank" izcēlusies tikai pēdējo dienu laikā, norādīja mērs.
Lembergs uzskata, ka tāda ažiotāža pirms 10 gadiem nebūtu bijusi iespējama. "Daudzi pasaules politiķi un mediji priecājas par sociālo tīklu lomu dažādās revolūcijās, nepadomājot, ka sociālie tīkli ir arī līdzeklis, lai iestātos panika," atzina Lembergs.
"Runājot par cēloņseku sakarībām, šī ir atskaņa no "Krājbankas" kraha un valdības bezatbildīgās politikas," atzina Lembergs.
Kā ziņots, pašlaik Ventspils pašvaldības rīcībā ir vairāk nekā 13 miljoni latu brīvās naudas līdzekļu, tostarp 10 miljoni latu ir pašvaldības pašu nauda. "Plānojot nākamā gada budžetu, mēs plānojam šo atlikumu samazināt, ņemot vērā banku krīzi un nedrošību banku sistēmā Eiropā un arī Latvijā. Turpinām domāt, vai daļu no šīs naudas nepārvērst zelta rezervēs. [..] Ja nauda iestrēgs kādā bankā, saņemsim pārmetumus, kāpēc mēs tajā bankā glabājām naudu," pagājušajā nedēļā preses konferencē norādīja Lembergs.
Iepriekš Ventspils mērs bija pieļāvis iespēju pašvaldības brīvos līdzekļus glabāt skaidrā naudā, tomēr tagad viņš pret šādu variantu izturas skeptiski: "Skaidra nauda visu laiku jākonvertē, tās būtu lielākas izmaksas."